Rīgas cirks ugunsgrēka seku likvidācijai lūgs naudu Kultūras ministrijā

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Rīgas cirks ugunsgrēka seku likvidācijai finansējumu lūgs Kultūras ministrijā (KM), ceturtdien medijiem sacīja Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska. «Kredītu viennozīmīgi neņemsim. Sagatavosim tāmi, cik mums vajadzētu, un iesniegsim KM. Skatīsimies, kādus resursus iespējams piešķirt un kādi ir regulārie resursi,» pavēstīja Lipinska.

Viņa arīdzan norādīja, ka neesot paredzēts kādam lūgt palīdzību, taču «varbūt kāds pats gribēs atbalstīt».

Pašlaik cirks lēš, ka provizoriskie zaudējumi varētu būt 35 tūkstošu eiro apmērā, tostarp zaudējumos iekļauti nesen ieliktie logi, griesti, elektroinstalācijas, translācija, ugunsdrošības sistēmas, gultasveļa, mākslinieku kostīmi un citas pozīcijas. Taču vēsturiskā materiāla vērtību Lipinska atzina, ka nevar pateikt.

Tāpat Lipinska norādīja, ka cirkam nepieciešams kapitālais remonts, bet iespēju ieceri īstenot cirks gaida jau no 90.gadiem. Pašlaik finanšu līdzekļu saņemšanu no KM apgrūtina notiekošā tiesvedība par īpašumtiesībām uz zemi ar bijušo cirka mākslinieci Dzintru Žildi.

Lipinska norādīja - lai saņemtu finansējumu no KM, nepieciešams vien ieraksts zemesgrāmatā, ka cirka ēka pieder valstij. «KM apliecina, ka ir cirka turētāja, taču citai valsts iestādei nepieciešams, lai zemesgrāmatā būtu ieraksts, ka tā ir valsts ēka,» skaidroja Lipinska. KM kopš 2007.gada ik gadu dotē cirku 150 tūkstošu eiro apmērā.

Tāpat tiesvedības gaitai traucē tiesu reorganizācija, likvidējot tiesu palātu, pavēstīja KM advokāts Andis Raudiņš.

Pašlaik lietu par cirka zemi kasācijas kārtībā skata Augstākā tiesa, savukārt par pašu cirka ēku Augstākā tiesa (AT) lietu nodeva atkārtotai skatīšanai pirmajā instancē, pastāstīja Raudiņš.

Jau vēstīts, ka Rīgas cirka otrā stāva mākslinieku grimētavā 19.martā izcēlās ugunsgrēks un kopējā degšanas platība bija 120 kvadrātmetru. Ugunsgrēka dzēšana bijusi gana sarežģīta, jo ēkā ir daudz koka konstrukciju. Ugunsgrēkā bojā gāja pitons, bet visi pārējie dzīvnieki tika izglābti.

Rīgas cirka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) secināja, ka kultūrvēsturiski zaudējumi Rīgas cirka ēkai pēc ugunsgrēka nav, jo degušās telpas pārsvarā 20.gadsimta 60.gados tikušas pārbūvētas. Ne galvenajai ēkai, ne parādes kāpnēm, ne cirka arēnai ugunsgrēka dēļ zaudējumi nav radušies.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu