Šodien Latvija atzīmē 11.gadadienu kopš pievienošanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (North Atlantic Treaty Organization - NATO) 2004.gadā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Latvija atzīmē 11.gadadienu kopš pievienošanās NATO
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), sveicot iedzīvotājus Latvijas dalības NATO gadadienā, atzīmē, ka Krievijas agresija Ukrainā un nelikumīgā Krimas aneksija pirms gada šodien ļauj patiesi novērtēt NATO īstenotās kolektīvās aizsardzības ieguvumus, ko Latvija baudījusi šo 11 gadu garumā. «Tas vēlreiz apliecina lēmumu tālredzību un pareizību Latvijai īsi pēc neatkarības atjaunošanas 90.gadu sākumā uzsākt sarunas par pievienošanos NATO,» uzsver ministrs.
Tāpat Rinkēvičs norāda uz alianses spēju šodien ļoti ātri reaģēt un pielāgoties strauji mainīgajai ģeopolitiskajai drošības videi. To apliecina pērn NATO Velsas samitā pieņemtie lēmumi, tostarp Gatavības rīcības plāna (Readiness Action Plan) apstiprināšana un īstenošana, pašlaik stiprinot kolektīvo aizsardzību ar palielinātu sabiedroto klātbūtni, hibrīdā apdraudējuma pārvarēšanu un bruņoto spēku reaģēšanas ātrumu.
ĀM atgādina, ka kopš 2014.gada, reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, Latvijā norisinās regulāras sabiedroto militārās mācības. Pirms gada tika pastiprināta NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs, ņemot vērā skaitliski pieaugošo Krievijas militāro lidojumu skaitu. Tas ir īpaši būtiski, jo Krievijas militārās lidmašīnas lido ar izslēgtiem atbildētājiem un nereaģē uz gaisa dispečeru norādēm, tādējādi radot draudus arī civilajai aviācijai, norāda ministrijā.
Tāpat 2015.gadā pieņemts lēmums Latvijā un piecās citās alianses austrumu robežas valstīs izveidot NATO komandvadības štāba elementus, kā arī NATO kuģi veic regulārākas patruļas Baltijas jūrā.
Arī Latvija sniegusi būtisku pienesumu NATO, kopš 90.gadiem piedaloties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā un Afganistānā, kā arī regulāri piedaloties NATO Reaģēšanas spēkos (NATO Response Forces), skaidro ĀM. Kopš 2014.gada 1.septembra Rīgā darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas izstrādā visai aliansei pieejamus risinājumus informatīvā kara apstākļos.
Tāpat Latvija apņēmusies līdz 2018.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz vismaz 2 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi pildot Velsas samita apņemšanos un sniedzot ieguldījumu gan savas, gan pārējo alianses dalībvalstu drošības stiprināšanā, atgādina ministrijā.
Pērn, atzīmējot NATO desmitgadi, Latvijas diplomāti ar lekciju ciklu uzstājās plašai 7000 skolēnu auditorijai vairāk nekā 100 skolās visā Latvijā, veicinot iedzīvotāju izpratni par starptautiskās politikas jautājumiem un Latvijas pienesumu alianses mērķu īstenošanā.
Jau 1994.gadā Latvija uzsāka virzību uz NATO, pievienojoties «Partnerattiecības mieram» (Partnership for Peace) programmai, tādējādi politiski un praktiski apliecinot interesi sadarboties ar aliansi. Kopš 1999.gada Latvija īstenoja Rīcības plānu dalībai NATO (Membership Action Plan – MAP) līdz Prāgas samitā 2002.gadā tika uzlūgta pievienoties aliansei. Latvijas uzņemšana NATO noslēdzās 2004.gada 29.martā, Latvijas Ministru prezidentam kopā ar sešu citu valstu valdību vadītājiem Vašingtonā (ASV) iesniedzot pievienošanās instrumentus ASV Valsts sekretāram. Kopš 2004.gada 2.aprīļa pie NATO galvenās mītnes Briselē (Beļģija) plīvo Latvijas karogs.