SIA «Latvijas Televīzija» (LTV) trešās programmas krievu valodā izveide pirmajā gadā varētu izmaksāt sešus miljonus eiro, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga». LTV trešo programmu krievu valodā plānots veidot sadarbībā ar Igauniju, arī plānotās kanāla izmaksas būšot līdzīgas kaimiņvalsts aprēķiniem.
Patlaban turpinās detalizētāka koncepcijas izstrāde, un līdz tās apstiprināšanai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) konkrētas summas un programmas saturu LTV neatklāj.
Tomēr «Nekā personīga» rīcībā nonākusi NEPLP iesniegtā tāme, kurā
nākamgad no valsts budžeta esot lūgts piešķirt trīs miljonus eiro, gadu vēlāk - 5,3 miljonus,
bet vēl pēc gada - 5,6 miljonus eiro.
Šo summu dēļ vairāki ministri trešā LTV kanāla ieceri apšauba, vēsta raidījums. Turklāt alternatīva Krievijas kanāliem esot nepieciešama ātrāk, nevis nākamā gada otrajā pusē, kad iespējams izveidot jaunu kanālu.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norāda, ka, viņaprāt, tā vietā, lai vienkārši piešķirtu pasūtījumu, būtu jārīko konkurss, kurā varētu izvēlēties labākās idejas un sinerģijas, ņemot vērā lokālo aspektu. Vaicāts, kā viņš plāno to «uzspiest» NEPLP, ja tai ir tikai viens priekšlikums, proti, jauns kanāls, ministrs atbild, ka ir jādiskutē.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norāda: «Es ceru, ka padome, kas ir atnākusi ar vienu priekšlikumu, aizies prom, pārdomu pilna. Un nāks vismaz klajā ar vairākiem scenārijiem. Šī diskusija ļoti skaidri parādīja, ka ir jāstrādā pie vairākiem scenārijiem. Jo mums nepieciešams vietējo Latgales auditoriju sasniegt pietiekoši ātri un pietiekoši efektīviem līdzekļiem. Nevis teorētiski kaut ko būvēt.»
Ideja veidot jaunu krievu kanālu sastapusies arī ar vietējo mediju iebildumiem. Piemēram, avīzes «Latgales laiks» redaktore Zigrīda Some uztraucas, ka
ar milzu naudu tukšā vietā radīta raidstacija nespēs iekarot skatītāju uzticību,
bet varētu sabojāt vietējo Latgales mediju tirgu.
Latgales raidstaciju īpašnieki un pašvaldību vadītāji uzskata, ka valdībai nauda jānovirza jau esošajām Latgales radiostacijām un televīzijas kompānijām. Satiksmes un kultūras ministri tam piekrītot. Atšķiroties vienīgi priekšstati, kad to darīt. Kultūras ministre uzskata, ka naudu var atrast tikai nākamā gada budžetā. Savukārt satiksmes ministrs esot gatavs stāties pretī Krievijas propagandai kaut uz līdzenas vietas.
«Un Latgale ir vistiešākā mērā saistīta, jo, kā zinām, tad
Daugavpils un Rēzekne, tā ir Baltkrievijas un Krievijas pierobeža, kur šis informatīvais karš izpaužas visasāk,»
saka ministrs. Vaicāts, vai varētu būt nepieciešams domāt par budžeta grozījumiem, Matīss norādīja: «Nu vai budžeta grozījumi vai kādi citi, bet šeit nav runa par vairākiem miljoniem. Šeit ir runa par daudz mazākām summām, kā mēs arī šodien dzirdējām, cik šobrīd izmaksā televīzijas programmu veidošana, tas varētu būt runa par dažiem simtiem tūkstošu.»
Pētījumi pierāda, ka visvairāk krievu kanālus skatās nevis Daugavpilī vai Rēzeknē, bet Rīgā. Tagad valdībai un plašsaziņas līdzekļu padomei būs jādomā, kā uzrunāt šo auditoriju.
Melbārde vada šogad izveidoto slepeno darba grupu valsts informatīvās telpas drošības stiprināšanai. Darba grupā ir arī Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kāds Satversmes aizsardzības biroja darbinieks un ierēdnis no satiksmes ministrijas. Darba grupa ir sanākusi trīs reizes un valdībai sagatavojusi priekšlikumus. Paredzēts nelegālo satelītšķīvju apkarošanas uzsākšana un virkne citu lēmumu.
«Nekā personīga» vēsta, ka valdība bija iecerējusi jau pēc pāris nedēļām lemt par šiem jautājumiem, tomēr vajadzēs nogaidīt. NEMPL iesniegusi tikai vienu priekšlikumu - izveidot trešo Latvijas televīzijas kanālu krievu valodā. Vajagot alternatīvas.
