Aizdomas, ka skola uztur mākslīgi augstu audzēkņu skaitu lielāka finansējuma iegūšanai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Flickr/ccarlstead

Analizējot datus par Daugavpils Būvniecības tehnikuma audzēkņiem, Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) atklājusi, ka ap 100 bērnu vienlaikus bijuši piederīgi divām skolām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Nepilnības atklātas šī mācību gada sākumā. Ministrija skolai uzreiz lūgusi ziņas par audzēkņiem precizēt. Vēlāk diskusijas turpinājušās par mazāku bērnu skaitu.

Tomēr atklātās nepilnības rada bažas par finansējuma pārskaitīšanas mērķtiecīgumu. «Tas, kur mēs lūdzām skolu precizēt datus, tas bija par audzēkņiem, kuri līdztekus divās vispārējās izglītības iestādēs apgūst vidējo izglītību, jo mēs skatījāmies uz to pat ne tik daudz pēc bērna spējām laika un attāluma, vai mērķa ziņā, bet skatījāmies vairāk no finanšu resursu izmantošanas - ja vidējo izglītību iegūst vienā skolā, tad kāpēc tā ir jāiegūst citā skolā?» saka IZM valsts sekretāre Evija Papule. Nauda šādā gadījumā seko skolēnam uz abām skolām.

Patlaban dubulta piederība uzrādās 72 Daugavpils Būvniecības tehnikuma izglītojamiem, to raidījumam šonedēļ apliecinājusi pati skola. Tomēr reālais audzēkņu skaits, kuri apvieno mācības šajā iestādē ar kādu citu ir mazāks - vairāk nekā trīsdesmit.

Kļūmes ciparos tehnikums skaidro ar valsts uzturētās sistēmas kļūdainu darbu un skolu reorganizāciju procesu vai nosaukuma maiņu. IZM šādiem apgalvojumiem pamatu nesaskata un norāda, ka skolas pienākums ir kārtot un atjaunot datus par audzēkņiem, ne ministrijas.

Skolas direktore Ināra Ostrovska arī min, ka

audzēknis mācību procesa laikā var aiziet prom uz citu skolu un, ja tā iepriekšējai izglītības iestādei to nepaziņo, audzēkņa aiziešanu var pat nepamanīt.

Pārvaicājot, vai tiešām tehnikumā nezina, ka viņi aizgājuši uz citu skolu, Ostrovska atbild: «Mēs varam to arī nezināt,» paskaidrojot, ka «viņš var nākt arī uz divām skolām. Nu tāda sistēmas kļūda. Mums vispār skolā ir ļoti labs audzēkņu apmeklējums un skolnieku ir ļoti daudz. Bet to, ko Jūs redzējāt, tas cipars, kas bija, tas nav nekāds pārkāpums, jo viņiem var būt arī trīskārša piederība.»

Raidījums izpētījis arī kāda konkrēta jaunieša mācību ceļu, atklājot, ka puisis vienus un tos pašus vidusskolas priekšmetus mācās divās skolās vienlaikus. Viņš iestājies Būvniecības tehnikuma četrgadīgajā programmā un Ilūkstes Sadraudzības vidusskolā, neklātienē.

«Pats par sevi tas nav pārkāpums, bet šādus gadījumus ir vērts izvērtēt, jo īpaši izglītības iestādē, kur mums jau ir bijusi informācija iepriekš par šādiem jautājumiem, jo jautājums ir par to, kā bērns vienlaikus var apgūt divas programmas, it īpaši, ja bērns mācās vispārizglītojošā programmā, un vienlaikus apgūst četrgadīgo profesionālās izglītības programmu, kas vienlaikus nodrošina arī vidējās izglītības ieguvi. Līdz ar to mums ir jautājums, vai bērns apmeklē gan vienu, gan otru izglītības iestādi, un kā viņam ir ar atzīmēm, kādi ir vērtējumi abās iestādēs,» norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.

Daugavpils Būvniecības tehnikumā

viena izglītojamā izmaksas šajā budžeta gadā ir 2531 eiro.

Tehnikuma pārstāves noliedz, ka skola mēģinātu turēt mākslīgi augstu audzēkņu skaitu mācību gada sākumā, lai iegūtu iespējami lielāku finansējumu skolai. Kā argumentu viņas min faktu, ka apmācāmo skaitu aktualizē trīs reizes gadā.

IZM mācību gada sākumā izsūtīja vēstules visām profesionālās izglītības iestādēm, lūdzot precizēt datus par saviem audzēkņiem. Taču citur līdzīgu sakritību apjoms neesot nekonstatēts.

Ministrija, vaicāta, vai var uzskatīt, ka tehnikumam pārskaitīts vairāk naudas nekā tam pienācās, norāda, ka viennozīmīgi skaidras atbildes nav. «Lai atbildētu uz šo jautājumu, tad būtu jāskatās uz apjomu un normatīvo aktu tiešiem deleģējumiem. Un tad, lai atbildētu par pamatotību, ir jāskatās - cik precīzi ir normatīvie akti. Tādēļ mēs sistēmu pārskatām, lai nebūtu iespējami pārmetumi, ja tie nav, un lai būtu skaidri pārmetumi, ja tie ir. (..) Skatoties uz normatīvajiem aktiem, mēs nevaram argumentēti pateikt, ja vien Izglītības kvalitātes valsts dienests nenorāda uz konkrētiem pārkāpumiem, tad mums šobrīd tāda īsta, skaidra pamatojuma nav. Bet, ja mums būtu uzraugošās iestādes atzinumus, tad mēs varētu rīkoties tālāk,» klāsta ministrijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu