LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijā arī turpmāk varētu strādāt tie paši cilvēki, uzskata pašreizējais komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
VDK dokumentu izpētes komisijā varētu strādāt tie paši cilvēki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pauda, ka, neskatoties uz tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TV/LNNK) iepriekš izteikto priekšlikumu samazināt komisijā strādājošo cilvēku skaitu, patlaban nav apsvērta doma mainīt komisijā esošo ekspertu sastāvu, kas varētu pildīt vēl pagājušajā gadā izvirzītos uzdevumus.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Universitātes (LU) Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis. Viņš uzskata, ka pētnieku sastāvs nebūtu jāmaina, turklāt viņš ir pārliecināts, ka arī turpmāk par komisijas vadītāju varētu būt Kangeris, kurš gan pirms neilga laika, nesamierinoties ar tieslietu ministra Rasnača darbībām, paziņoja par atkāpšanos no komisijas vadīšanas.
Zemītis cer, ka darbus varēs sākt pēc iespējas ātrāk. Pagaidām gan nav zināms, kad varētu notikt nepieciešamo juridisko formalitāšu sakārtošana un finansējuma pārvirzīšana.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas partijas pirmdien vienojās VDK dokumentu izpētes komisiju nodot LU pārraudzībā. Lai šādas izmaiņas notiktu, nepieciešams grozīt likumus - jāpārdala budžets uz LU un, iespējams, nepieciešams arī speciāls likums, kas dotu LU tiesības uz šī budžeta administrēšu. LU, sadarbojoties ar pašu komisiju, lems, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības.
Neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība pērn piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai (TM). Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.
Šā gada februārī tieslietu ministrs Rasnačs uzdeva TM sagatavot grozījumu projektu Ministru kabineta rīkojumā, paredzot izslēgt no komisijas sastāva Kristīni Jarinovsku, kas arī tika izdarīts. Komisija Jarinovskas izslēgšanu neatbalstīja. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Papildus gandrīz 100 vēstures un citu humanitāro zinātņu institūtu vadītāji, vēsturnieki, akadēmiķi, muzeju pārstāvji un augstskolu profesori, docētāji, lektori, doktoranti no dažādām pasaules valstīm vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un citām augstākajām amatpersonām, lūdzot pārtraukt tieslietu ministra rīcību ar VDK dokumentu izpētes komisiju.
Publiskā aicinājumā zinātnieki lūdza valsts vadību nodot VDK zinātnisko izpēti Zinātnisko institūciju reģistrā esošai institūcijai, lai nodrošinātu neatkarību, profesionalitāti un augstu pētniecisko kvalitāti.