Šovakar Rīgas lidostā aizturēts Latvijas krievu tiesību aktīvists Einārs Graudiņš, medijiem krievu valodā izplatītā paziņojumā paziņojis «Nepārstāvēto parlamenta» pārstāvis Aleksandrs Gapoņenko.
Gapoņenko: Atgriežoties no Erevānas, Rīgas lidostā aizturēts nepilsoņu aktīvists Graudiņš
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Graudiņš atgriezies mājās no Erevānas, kur piedalījies krievu žurnālista Nosoviča grāmatas «Eiropas pažobele - kāpēc mirst Baltija» prezentācijā. Pasākumā Graudiņš kritizējis ASV, ka tās Baltijas valstis velk Trešā pasaules kara virzienā.
Pēc Gapoņenko teiktā, lidostā tiesībsargājošās iestādes veikušas «padziļinātu» personas pārbaudi, kuras gaitā nofotografēti visi dokumenti, kas Graudiņam bijuši līdzi, kā arī nokopētas visas elektroniskajos nesējos atrodamās fotogrāfijas. Tas izdarīts, neraugoties uz Graudiņa protestiem, ka šāda rīcība neatbilst valsts likumdošanai. Likumsargus esot interesējusi arī Graudiņa skaidrā nauda - viņa maciņā atrasti 50 eiro centi, kas fiksēti pārmeklēšanas protokolā.
Gapoņenko norāda, ka visu pagājušo nedēļu Graudiņš esot pakļauts Latvijas mediju uzbrukumiem par to, ka publiski kritizējis «Latvijas valdošo režīmu», tajā skaitā arī Krievijas televīzijā. Rezultātā Graudiņš esot saņēmis arī fiziskas izrēķināšanās draudus un esot bijuši arī mēģinājumi viņam uzbrukt publiskās vietās.
TV3 raidījums «Nekā personīga» Lieldienās vēstīja, ka nepilsoņu aktīvists Graudiņš bijis armijas virsnieks un vadījis laikrakstu «Diena». «Latvietis ar latvisku uzvārdu, bet ideoloģiju, kas viens pret vienu atbilst tam, ko ikvakara ziņu raidījumos izplata Krievijas televīzijas,» tā aktīvistu raksturoja žurnālisti. Graudiņš līdzās Tatjanai Ždanokai, Aleksandram Gapoņenko kļuvis par vēl vienu aktīvistu, kurš biedē ar NATO plāniem uzbrukt Krievijai, vaino ukraiņus masu slaktiņu rīkošanā un pēdējā laikā aizvien biežāk Kremļa kanālos uzstājas kā krievvalodīgo aizstāvis.
Uz jautājumu, kā nokļuvis Krievijas televīzijās, Graudiņš skaidroja, ka Krievijā nodzīvojis 10 gadus, kuru laikā tur ieguvis daudz paziņu: «Tādu cilvēku ir ļoti daudz, kas piedāvāja, vai es nevēlos pie viņiem sniegt savu viedokli par Baltijas reģionu un pasauli kopumā.» Viņš arī atzina - lai regulāri varētu ceļot uz Krieviju, viņam finansiāli palīdzot bijušie kursa biedri un skolas biedri
Padomju laikā Graudiņš izvēlējies militārista karjeru - pabeidza armijas ģenerāļa Hruļeva vārdā nosaukto Sarkanās Zvaigznes ordeņa Jaroslavļas augstāko finanšu karaskolu. Graudiņš saka, ka tā esot viena no labākajām mācību iestādēm pasaulē un tās diplomu atzīst no ASV līdz Izraēlai. Tomēr to, kur tieši dienējis padomju gados, Graudiņš neatklāj. Viņš bijis virsnieks arī neatkarīgās Latvijas armijā. Kad sākusies bruņoto spēku kadru pārvērtēšana, viņam dienestu nācies atstāt.
Pēc militārās karjeras Graudiņš sācis dažādus biznesus. Graudiņam esot izdevies izmantot pazīšanos biznesa aprindās, lai kļūtu par valdes locekli divos ietekmīgos uzņēmumos. Laikā, kad laikrakstu «Diena» vadīja Viesturs Koziols, uzņēmuma «Žurnāli un Diena» valdē iecelts arī Graudiņš. Viņš pats stāsta, ka esot gājis pa ielu, saticis Koziolu, kurš piedāvājis šo darbu. Akciju sabiedrības «Žurnāli un Diena» valdē bijis no 2010.gada augusta līdz 2012.gada martam.
Aināra Šlesera laikā Satiksmes ministrijā bija dzimusi iecere, kā reorganizēt Latvijas pastu. Sadarbojoties ar ietekmīgiem biznesmeņiem no uzņēmuma MONO, bija iecerēts pakāpeniski privātās rokās atdot kontroli pār Latvijas pasta nodaļām. Izmaiņu veikšanai izveidoja meitas kompāniju – «Latvijas pasta nodaļu tīkls», kurā daļa piederēja MONO, daļa Latvijas pastam. Tās valdē strādājis arī Graudiņš.
Līdzās mēģinājumiem biznesā Graudiņš vairākkārt centās nonākt politikā, taču neveiksmīgi. 2009.gadā pašvaldību vēlēšanās startēja Mārupē no Māra Gulbja dibinātās partijas Demokrāti.lv. Uz tās bāzes vēlāk, vairākām sīkpartijām apvienojoties, tapa apvienība «Ražots Latvijā».
Pirms 10.Saeimas vēlēšanām uz agrākās sociāldemokrātu partijas bāzes izveidojās apvienība «Solidaritāte». Tajā iesaistījās ne tikai Graudiņš, bet arī policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna, nacionālboļševiki Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs. Kad 2013.gada martā dibināja virtuālo organizāciju «Nepilsoņu kongress», tā valdē kopā ar Aleksandru Gapoņenko tika ievēlēts arī Einārs Graudiņš.
«Nepilsoņiem, kuri atrodas ārpus likuma un konstitucionālām tiesībām, nav jāprasa un jālūdz pilsonība. Tā ir jāpiešķir automātiski un tiks piešķirta automātiski. Tāpēc mēs šeit sēžam,» uzskata Graudiņš, kurš nereti uzstājas kā krievvalodīgo interešu aizstāvis Latvijā un aktīvi piketē pie izglītības ministrijas, un vaino Latviju krievvalodīgo apspiešanā.
Tomēr publiskās aktivitātes nepalīdzēja, un arī 12. Saeimas vēlēšanās pagājušoruden, startējot no Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienības, Eināram Graudiņam parlamentā iekļūt neizdevās. Lai gan īsi pirms vēlēšanām viņš aktīvi izmantoja iespēju uzstāties Krievijas televīzijās, apgalvojot, ka Krievijas armijas Ukrainā nav, ukraiņu specvienības apšauj mierīgos iedzīvotājus, izvaro jaunas meitenes, izlaupa mājas un dedzina ciematus. Krievijas medijos viņš tika uzdots gan par politologu, gan starptautiskās organizācijas EDSO pārstāvi, kurš kopā ar citiem it kā tiesību aizstāvjiem no Eiropas personīgi ieradies Ukrainā, lai uz vietas pārliecinātos par ukraiņu zvērībām.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis gan norādījis - Graudiņam nav bijusi saistība bijusi ne ar EDSO misiju, ne arī Latvijas institūcijām, līdz ar to šādas informācijas izplatīšana ir apzināta sabiedrības maldināšana no viņa puses.
Šobrīd Graudiņš skaidro, ka tā visa bijusi rūpīgi izplānota provokācija, ko esot sadomājuši Ukrainas specdienesti, lai viņu nomelnotu. Tāpat kā Krievijas oficiālā vara, Graudiņš par galveno draudu sauc ASV. Viņš uzskata, ka amerikāņi grib izmantot Latviju, lai rīkotu provokācijas pret Krieviju - par to liecinot gan tanku ierašanās, gan vietējo karavīru mobilizācija.