«No sirds Latvijai» izvirza Kūtri par partijas Valsts prezidenta amata kandidātu

«No sirds Latvijai» aicina partijas likt malā politiskās intrigas un par prezidentu ievēlēt «cilvēku, kurš ir atzīts un cienīts sabiedrībā, kurš domās nevis par vakardienu, bet par šodienu un par tautas un valsts dzīvi arī pēc pieciem un desmit gadiem». Partija uzskata, ka Kūtris atbilst šiem kritērijiem.

Tāpat partija joprojām neatsakās no idejas par tautas vēlētu prezidentu. «Tautas ievēlēts Valsts prezidents ar plašākām pilnvarām veicinās sabiedrības attīstību un demokrātijas nostiprināšanu Latvijā. Tautas vēlēts prezidents būs nacionālās vienotības simbols. Tas nodrošinās augstāku sabiedrības uzticību, mazinās politisko sašķeltību, cels gan personīgo atbildību, gan atbildību par kopīgiem lēmumiem,» pausts pieņemtajā rezolūcijā.

Kopsapulcē «No sirds Latvijai» pieņēma vēl trīs rezolūcijas. Saistībā ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu partija aicina pieņemt vispusīgi izsvērtus lēmumus par izglītības sistēmas attīstību, lai ilgtermiņā spētu nodrošināt Latvijas izaugsmi un tautsaimniecības attīstību un nodrošināt pieņemto lēmumu īstenošanu. Tostarp tiek rosināts izveidot skaidri saprotamu pedagogu atalgojuma modeli, kas nodrošina skolotājiem darba tirgū konkurētspējīgu darba atalgojumu, vienlaikus stimulējot viņus kvalitatīvi strādāt un motivēt talantīgos jauniešus apgūt pedagoga profesiju un strādāt skolās. Partija ierosina atbalstīt izdienas pensiju piešķiršanu pedagogiem, kuri nespēj vairs kvalitatīvi veikt pedagoģisko darbu, kā arī motivēt spējīgākos jauniešus studijām skolotāju izglītības programmās.

Rezolūcijā par situāciju reģionālajā politikā un lauksaimniecībā valdība tiek aicināta, saglabājot esošās pašvaldības, iezīmēt ceļu uz reģionālo pašvaldību – Latgale, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Rīga – izveidi, kā arī stiprināt plānošanas reģionus, piešķirot tiem reģionālo pašvaldību funkcijas un dodot pilnvaras ietekmēt nozaru ministriju plānus reģionos. Partija rosina veicināt un nostiprināt lauku krājaizdevu sabiedrību darbību, aktīvāk veikt pasākumus vietējā tirgus aizsardzībai un stimulēšanai, lai samazinātu ārvalstu investoru interesi par lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi Latvijā un dotu iespēju mazajām saimniecībām saglabāt lauksaimniecību kā pamatnodarbošanos, un apturētu lauku teritoriju iztukšošanos, kā arī piesardzīgi izvērtēt Transatlantiskās sadarbības līguma ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību.

Savukārt rezolūcijā par sabiedrības noslāņošanās un sociālas nevienlīdzības pārvarēšanu «No sirds Latvijai» uzsver, ka iedzīvotāju nabadzība rada draudus Latvijas drošībai, taču kopš neatkarības atjaunošanas sabiedrības noslāņošanās un sociāla nevienlīdzība ir tikai pieaugusi, uzrādot vienu no augstākajiem rādītajiem Eiropas Savienībā. Pēdējos 13 gados no Latvijas emigrējuši 259 tūkstoši iedzīvotāju.

Partija stingri uzstāj uz būtisku reformu nepieciešamību - valsts pārvaldē nodarbinot mazāku darbinieku skaitu, palielinot atbildību par valsts līdzekļu izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, no 2016.gada pārskatot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, kā arī jautājumu par pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, palielinot pieejamību pirmās nepieciešamības precēm, samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi veselīgai pārtikai līdz 12%, nodrošinot 9% nodokļu likmi mikrouzņēmumiem, palielinot budžetu veselības nozarei līdz 2020 gadam 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Pārskatu par valdes darbību sniedza valdes priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Tika pieņemti partijas statūtu grozījumi, kā arī apstiprināts Ētikas kodekss, ievēlēta jaunu valde un Ētikas komisija. Turpmāk valdē turpinās darboties Sudraba, Diāna Novicka, Kūtris, Raimonds Nipers, Aivars Meija, kā arī ievēlēti jauni valdes locekļi Jānis Neimanis, Ineta Stabulniece, Guntis Rolis, Inese Vārslavāne.

Jau ziņots, ka «No sirds Latvijai» sestdien pulcējās partijas kongresā, lai tostarp apspriestu sava politiskā spēka stratēģiju.