Ministrijās šobrīd moderni kļuvis gandrīz visus tēriņus piesaistīt valsts drošības stiprināšanai. Lai pret tiem būtu grūtāk iebilst. Sākot ar algām ugunsdzēsējiem, pastniekiem, dzelzceļniekiem un cietumu uzraugiem, beidzot ar ceļu būvi, pasta piegādēm un skolotāju algu reformu un iespējamu minimālās algas celšanu. Ministri iebilduši pret premjeres ideju ieturēt naudu ministriju darba uzlabošanai, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Uldis Augulis, labklājības ministrs (Zaļo un zemnieku savienība): «Mūsu priekšlikumi bija – vai nu mēs saglabājam to, kāda ir esošā situācija, 360 eiro, vai nu paceļam līdz 367 eiro, vai paceļam līdz 375 eiro.»
Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs (Zaļo un zemnieku savienība): «Budžeta kontekstā mēs prasām iet straujākiem soļiem uz 2% sasniegšanu, lai 2018.gadā mēs sasniegtu 2%.»
Anrijs Matīss, satiksmes ministrs (Vienotība): «Mums ir hronisks finansējuma trūkums. Tā ka es neredzu, kur ar vieglu roku būtu iespējams atteikties no kādas programmas.»
Mārīte Seile, izglītības un zinātnes ministre: «Mēs runājam par 9,7 miljoniem šogad un attiecīgi trīs reizes vairāk nākamajā gadā.»
Reportieris: «Šogad šī nauda jau ir?»
Seile: «Nē, nav. Ir rezervēti trīs miljoni šogad. Bet, protams, man ir jāmin, ka es saprotu situāciju, kāda var veidoties valstī, ņemot vērā arī dažādus ārpolitikas riskus, un ir jāsaprot, ka izglītības sistēma dzīvo kopējā telpā. Mēs neesat atrauti ne no situācijas Latvijā, ne pasaulē.»
Visiem viens risinājums - apkarot ēnu ekonomiku
Kā atrisinājumus visiem tēriņiem ministri min ēnu ekonomikas apkarošanu. Tomēr vairāki labi iecerēti plāni ir iestrēguši. Piemēram, Finanšu ministrija vēl pagājušajā gadā lūdza Saeimas deputātus reformēt Komerclikumu, lai neļautu nodokļu krāpniekiem izmantot firmas, kas slēpšanās nolūkos reģistrētas uz fiktīvu ārvalstnieku vārda. Ārzemniekam personīgi būtu jāierodas Uzņēmumu reģistrā – tāds bija ministrijas ieteikums. Šā gada budžetā ieplānoti 6 miljoni eiro, ko bija iecerēts iekasēt, labojot šo likuma robu. Saeimas deputāti iebilda.
Kārlis Šadurskis, Saeimas budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs (Vienotība): «Droši vien, ka Finanšu ministrija teiks, ka Budžeta komisija nav izdarījusi savu darbu, un savukārt es kā Budžeta komisijas pārstāvis varētu teikt, ka mēs tomēr gaidām no Finanšu ministrijas, kam tomēr ir daudz lielāks administratīvais resurss nekā mums, komisijai, izsvērtu, mērķtiecīgu un efektīvu normu piedāvāt mums.»
14,5 miljonu eiro robs šogad, 6,5 miljoni nākamajā, 7,4 miljoni eiro aiznākamajā gadā radīsies, ja neizdosies pieņemt grozījumus, kas liktu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgajiem darījumiem dot ziņu Valsts ieņēmumu dienestam. Šie divi likumu grozījumi dotu papildu 20 miljonus eiro.
Sanita Bajāre, Finanšu ministrijas valsts sekretāre: «Tas pašreiz vēl neatstāj ietekmi uz pirmo ceturksni, bet gadam kopumā tika plānoti ap 20 miljoniem eiro uz šiem pasākumiem.»
Žurnālists: «Tad Saeimas deputāti neizdara savu darbu un tas var rezultēties kā mīnus 20 miljoni budžetā?»
Bajāre: «Tas var rezultēties, ja patiešām netiek panākts kompromiss, tad tas var rezultēties kā neieņemtie prognozētie ieņēmumi 20 miljonu apjomā.»
Jau gada pirmajos mēnešos gandrīz sadalīti 32 642 776 eiro, kas atlikti neparedzētiem gadījumiem. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka šī nauda domāta tikai dabas stihiju seku novēršanai. Tomēr pašu pieņemtos noteikumus ministrijas neievēro.
Līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.
Kultūras ministrija no ārkārtas naudas prasīja 201 tūkstoti, lai rīkotu 4.maija 25. gadadienas svinības. 5,5 miljoni eiro iedalīti, lai saglabātu nemainīgu mikrouzņēmumu nodokli. Tieslietu ministrija par 430 tūkstošiem grib iepirkt iekārtas Valsts tiesu ekspertīžu centram. Pašvaldību ministrija prasījusi naudu, lai segtu atskurbtuvju darbu laukos. Kopā apmierinātas jau 35 vajadzības. Atlikušajiem pieciem miljoniem arī jau pieteikušies vairāki gribētāji.
Jānis Reirs, finanšu ministrs (Vienotība): «Diemžēl tā ir sanācis šogad, ka visās valdības sēdēs, kurās es neesmu piedalījies, bija jautājumi par neparedzētiem līdzekļiem. Es neesmu piedalījies tajās sēdēs, kur šādu jautājumu izskata. Es arī uzskatu, ka tas nav pareizi, ka jau divos mēnešos mēs esam rezervējuši visus līdzekļus, bet, cik es sapratu no pēdējās sēdes, ka valdība nolēma, ja būs nepieciešami neparedzētie gadījumi reāli, tad ministrija sametīsies no kopējiem līdzekļiem.»
Žurnālists: «Bet jūs bijāt par šādu līdzekļu sadali?»
Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs (Vienotība): «Protams, mēs kopumā šo akcentu vērsām, ka šie līdzekļi tiek tērēti jau pirmajos mēnešos, bet tāds bija valdības lēmums, un mēs esam tur, kur mēs esam.»
Premjeres piedāvājumu neatbalsta
Premjere «Nekā personīga» atklāj, ka ministriem piedāvājusi no katras ministrijas budžeta ieturēt 1-3% un naudu dot tiem, kas var piedāvāt vai nu jaunus veidus, kā valsts var palielināt ieņēmumus, vai uzlabot sniedzamo pakalpojumu kvalitāti. Ministri ieceri nav atbalstījuši.
Laimdota Straujuma, Ministru prezidente (Vienotība): «Bet skaidrs, ka tas būs jādara. Mani šī doma neatstāj, ka valsts pārvaldei vajadzētu būt efektīvākai..»
Atturēties no nepārdomātiem pieprasījumiem nākamā gada budžetā iesaka Fiskālās disciplīnas padome – to izveidoja vēl Valda Dombrovska valdības laikā. Padomē strādā Saeimas, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas virzīti speciālisti. Viņi gan var tikai ieteikt, kā rīkoties. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais bijis Starptautiskā valūtas fonda konsultants un krīzes gados minēts arī kā premjera un finanšu ministra kandidāts. Viņaprāt, valdības ministri no budžeta prasa pārāk daudz.
Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs: «Pašlaik ministriju vēlmes tērēt naudu ir ārkārtīgi lielas. Un mēs no Fiskālās disciplīnas padomes puses neredzam, kādā veidā tas sabalansējas ar valsts rīcībā esošajiem resursiem. Ministrijas, protams, bieži vien ir prasījušas izdevumus atbilstoši biznesa klases līmenim. Tie nav ekonomiskās klases līmeņa pieprasījumi. Pašlaik, cik ministrijas ir informējušas Fiskālās disciplīnas padomi, tie ir 700 miljoni eiro papildu izdevumi 2016.gadā. Nu ļoti liela summa.»
Aizejot no politikas, viens no pēdējiem bijušā finanšu ministra Andra Vilka novēlējumiem bija nesabojāt budžetu. Tas, kas notiek ar naudu ārkārtas gadījumiem, rāda, ka priekšvēlēšanu un valdības veidošanas karstumā budžets sastādīts nekvalitatīvi un tāpēc tas jālāpa ar naudu, kas būtu jātur rezervē plūdu vai vētru gadījumiem.
Andris Vilks, bijušais finanšu ministrs: «Es neatceros nevienu tādu gadu, kad tik ātri sāktu beigties līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Un ministri uzskata to par normu. Atceros, kad bija tas smagais periods 2009.-2011.gads, tad jau arī tika pieprasīts. Bet tad bija kaut kāda pietāte pret šo jēdzienu – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tagad tā ir kā shēma. Principā Finanšu ministrija, izskatās, paliek viena un nav spējīga noturēt to. Tā ir ļoti bēdīga situācija.»
Vilks atceras, kā pret eiro ieviešanu bijusi Zaļo un zemnieku savienība. Jau tolaik viņš no partijas dzirdējis ieteikumus mazāk domāt par taupīšanu un vairāk par tērēšanu. To Vilks min kā vienu no iemesliem, kāpēc Laimdotas Straujumas kabinets varētu krist.
Andris Vilks: «Ir ļoti grūti.. Tur ir jābūt ļoti spēcīgai vēlmei un atbalstam. Es domāju, ka Laimdotai Straujumai nav šā atbalsta. Viņa jau saprot to, ka Latvijai ir jānotur tās pozīcijas, kas mums bija iekarotas, bet tas atbalsts, arī politiskais, nav tik pietiekoši spēcīgs. Tur jau tā lieta. Tāpēc es domāju, ka situācija ir nobriedusi, un nebrīnītos, ka jaunā valdībā, kas varētu būt tuvāko mēnešu laikā, pilnīgi mainās šie nosacījumi un visas bremzes tiek palaistas vaļīgāk, un mēs varam nonākt situācijā, kas mūs ne pārāk apmierina. Bet es neuzskatu, ka sabiedrība to uztvers uz urrā. It sevišķi uzņēmēji. Jo tur tie riski ir pietiekami lieli. It kā ir kaut kādi īstermiņa ieguvumi, bet vidējā termiņā riski ir pietiekami lieli un uzņēmēji to noteikti nevarētu atļauties.»
Kā brīdina bijušais finanšu ministrs - sliktākais, kas var notikt, ir pārāk liels budžeta deficīts. Tas nozīmētu sabojātas attiecības ar Eiropu. Tam var sekot arī starptautisko kredītreitingu aģentūru rīcība, samazinot Latvijas līdz šim pozitīvo novērtējumu. Tas savukārt būtu signāls investoriem, ka Latvija vairs nav uzticams partneris.