Pētījums atklāj pamatīgus trūkumus Ekonomikas policijā - priekšnieku pazemina

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ekonomikas policijas priekšniekam pazeminājums un pārcelšana. Šonedēļ Gatim Gudermanim vajadzēja atstāt savu Ekonomikas policijas priekšnieka amatu, kurā viņš bija pavadījis sešus gadus. Pārcelt Gudermani lūgusi prokuratūra, kura neesot bijusi mierā ar vairākām lietām, kuras izmeklējusi Ekonomikas policija, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».

Prokuratūras un ministra spiediens Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim licis izšķirties par Gudermaņa pārcelšanu. Ministru nokaitinājis arī tas, ka policijas priekšnieks kā uzņēmējs ticis pie valsts pasūtījuma - konfiscēto cigarešu dedzināšanas. Lai arī KNAB pārkāpumus šajā faktā neatklāja, Gudermani tomēr pārcēla.

Šonedēļ policijas priekšnieks Ints Ķuzis Ekonomikas policijas šefu Gati Gudermani pārcēla uz Kriminālnoziegumu izmeklēšanas pārvaldi par priekšnieka vietnieku. Tas pieredzējušam ekonomisko noziegumu izmeklētājam ir pazeminājums amatā. Līdz ar Gudermani līdzšinējo posteni zaudēja arī viņa vietnieks izmeklēšanas jautājumos Māris Kalinka. Viņu Ķuzis nosūtījis uz Jelgavu par policijas Zemgales reģionālās pārvaldes nodaļas priekšnieku. Mainīt Ekonomikas policijas vadību Ķuzi jau kādu gadu mudina gan ministrs Rihards Kozlovskis, gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks: «Kā mūsu tiešā izmeklēšanu uzraugošā iestāde Ģenerālprokuratūra Valsts policijai norādīja uz to, ka ne viss mums sokas un ne viss mums varbūt izdodas, un ne viss ir tā, kā vajadzētu tieši ekonomisko noziegumu izmeklēšanā.»

Kā liecina «Nekā personīga» rīcībā esošās ziņas, prokuratūru neesot apmierinājušas vairākas Ekonomikas policijas izmeklēšanas.

Piemēram, «Liepājas metalurga» lietā prokuratūrai esot nācies atcelt ekonomikas policistu noteiktos arestus lēnās izmeklēšanas dēļ. Savukārt iekšlietu ministrs sadusmojies, kad žurnāls «Ir» pauda aizdomas par negodprātīgu rīcību Gudermaņa un bijušā Kriminālpolicijas priekšnieka Raula Kviesīša cigarešu dedzināšanas biznesā. Par to pārbaudi sāka KNAB, tomēr likumpārkāpumus neatrada.

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs (Vienotība): «Arī atzinums no KNAB, kur arī bija izteikti dažādi pārmetumi. Faktiski KNAB, es domāju, ļoti strikti ir monitorējis Gudermaņa kungu. Un arī šis pēdējais atzinums liecina par to, kas saistībā... Un tur ir pilnīgi melns uz balta uzrakstīts, ka nav saskatāmas nekādas prettiesiskas rīcības. To es esmu teicis arī, ka no likuma viedokļa tas ir atļauts, bet nu es arī uzskatu, ka tas nav savienojams ar ētiku, jo nu, protams, viennozīmīgi.»

Pirms diviem gadiem KNAB aizturēja divus Ekonomikas policijas izmeklētājus par 20 000 eiro kukuļa pieprasīšanu. Pēc tam policijā veica tīrīšanu.

Kriminālpolicijas priekšnieku Raulu Kviesīti pārcēla uz policijas koledžu, viņa vietā Ķuzis iecēla savu bijušo kolēģi policijas Rīgas pārvaldē Andreju Grišinu. Ar to rotācija beidzās. Mediji policijas priekšniekam un ministram vaicāja, kādēļ nav atcelts Gudermanis. Atbilde bija – neesot pamata.

Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks: «Par noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ar ko ENAP tika galā ļoti labi. Viņam ļoti labi rezultāti. Bet citām struktūrām nav.»

Ekonomikas policijā paaugstināts korupcijas risks

Par to, ka Gudemaņa vadītajā policijas struktūrā ir paaugstināts korupcijas risks, vairākkārt runājis Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis. Šā iemesla dēļ Gudermanis saukts uz komisiju. Tur viņam vajadzējis arī taisnoties, kādēļ ekonomikas policisti nepamatoti vilcinot lietas. Gudermanis deputātiem teica, ka rūpīgi pieskata savus darbiniekus, lai tie neņem kukuļus. Bet lietas ievelkoties ārzemju kolēģu dēļ, kas lēni atbildot uz tiesiskās palīdzības lūgumiem.

Ainars Latkovskis, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs (Vienotība): «Kaut vai padomju laika izmeklēšanas iestāde OBHSS. Astoņdesmitajos gados klīda runas par to, ka bija miliči, kas bija gatavi maksāt par to, lai viņus pārceļ darbā tieši uz šo milicijas vienību. Un tas parāda to, kāds ir risks, izmeklējot tieši ekonomiskos noziegumus. Latvijā ļoti daudz izskan šīs lielās afēras, kur saistīts ar krāpšanos uzņēmējdarbībā.»

Pārcelt Gudermani priekšnieki saņēmās tikai pēc apjomīga ziņojuma par Ekonomikas policijas darbu, kas apliecina, ka Ekonomikas policija līdz šim strādājusi ne pārāk labi. Kriminālpolicijas darbinieku ziņojuma lielākais pārmetums ir tāds, ka Gudermaņa vadībā Ekonomikas policija nav sadarbojusies ar citām struktūrām, arī ar pakļautajiem darbiniekiem reģionos.

Neesot izpratnes, kas ir ekonomisks noziegums

Otrs pārmetums bijis, ka Valsts policijā nav izpratnes un skaidras definīcijas, kas ir ekonomisks noziegums.

Tādēļ Gudermaņa darbinieki brīvi lēmuši par to, ko izmeklēt un ko neizmeklēt.

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs (Vienotība): «Galvenās atziņas, ko Ķuža kungs arī norādīja, kas izriet no ziņojuma, tika konstatēts, ka aptuveni 40% ENAP lietvedībā esošo kriminālprocesu ir saistīti ar mazāk smagu noziegumu vai kriminālpārkāpumu izmeklēšanu, kurus pilnīgi noteikti var nodot teritoriālajām struktūrvienībām.»

Ķuzis šonedēļ uz policiju bija atsaucis Gudermani un nolasījis viņam savu pavēli – pārcelties uz Kriminālizmeklēšanas pārvaldi par priekšnieka vietnieku. Viņa vietā iecēla Zemgales reģionālās pārvaldes darbinieku Pēteri Bausku. Pulkvežleitnants Bauska ir policists ar 39 apbalvojumiem – godarakstiem, papildu atvaļinājuma dienām, krūšu nozīmītēm, naudas prēmijām un personīgo šaujamieroci. Prot krievu un vācu valodu, līdz šim galvenokārt strādājis Jelgavā.

Pēteris Bauska, Zemgales reģionālās pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks: «Piedāvājums bija negaidīts, es nebiju gaidījis, protams. Nu es to vērtēju, un es uzskatu, ka ir liels uzticības kredīts, ko es centīšos, protams, attaisnot. Un turpināt aktīvi strādāt. Tāpat kā līdz šim. Nu, protams, jaunajā darbavietā ir jāvērtē gan darbinieki, gan veicamie uzdevumi, būs daudz kas pazīstams, daudz kas jauns.»

Bauskas ieņēmumu deklarācija par 2013.gadu liecina, ka Zemgales reģionālajā policijas pārvaldē viņš ir saņēmis 900 latu algu. Tādēļ kriminālizmeklēšanas policists ir piestrādājis par apsargu uzņēmumā LatRosTrans.

Ministram Kozlovskim šķiet, ka izmeklētāja Bauskas piestrādāšana par apsargu liecina par neuzpērkamību.

Ķuzis vērš uzmanību uz viņa ekonomista izglītību. Tā policistam Bauskam ļaušot ātrāk saprast jautājumus, ar kuriem Zemgales teritoriālajā pārvaldē viņš nav sastapies.

Par Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieci izmeklēšanas jomā Ķuzis iecēlis līdzšinējo Zolitūdes traģēdijas un Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas vadītāju pulkvežleitnanti Ilzi Sokolovsku. Viņas vietā tagad būs jāstrādā Gudermanim. Iekšlietu struktūru darbinieki «Nekā personīga» pastāstīja, ka Gudermanis ar pārcelšanu nav samierinājies un uzskatot to par personīgu. Pats gan viņš publiski emocijas neizrāda.

Gatis Gudermanis, Ekonomikas policijas priekšnieks: «Ja pavisam īsi, tad manu darbību reglamentē dienesta gaitas likums, ko es respektēju un strādāju neatkarīgi no vietas, kur mani nozīmē.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu