Politisko partiju un baznīcas tieša kontrole pār sabiedriskajiem medijiem un to budžeta samazināšana. Šādi grozījumi slepenībā tiek virzīti uz Saeimu un jau atraduši dzirdīgas ausis politiķu vidū, ziņo LTV raidījums «De facto».
«De facto»: mediju kontroli vēlas nodot politiķiem un baznīcai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viens no priekšlikumiem ir atņemt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) sabiedrisko mediju uzraudzības funkcijas un tiem izveidot jaunu «sabiedrības uzraudzības padomi». Tajā savi oficiālie pārstāvji būtu katrai no piecām lielākajām Saeimas frakcijām, valsts prezidentam, Pašvaldību savienībai, Zinātņu akadēmijai, tiesībsargam. Pa vienam pārstāvim būtu arī katoļu, luterāņu un pareizticīgo konfesijām.
«Šeit mēs atkal esam atkrituši atpakaļ politiskās ietekmes sfērā,
kas visu laiku ir apdraudējusi sabiedriskos medijus Latvijā. Interesanti, ka katoliskajā Lietuvā ir tikai viens baznīcas pārstāvis no bīskapa padomes un pārējie ir, kā tas ir Eiropas Savienības labākajos medijos, no kultūras, izglītības un mediju jomas organizācijām,» raidījumam priekšlikumu komentē Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.
Grozījumi piedāvā liegt sabiedriskajiem medijiem pārdot reklāmu un ik gadu obligātā kārtā novirzīt vismaz 15% no sabiedriskā pasūtījuma komercmedijiem. Pašlaik likums paredz to tikai kā iespēju, jaunie priekšlikumi - uzliek par pienākumu. Lielākais spēlētājs komerctelevīziju tirgū ir MTG koncerns. «De facto» ir zināms, ka pie priekšlikumiem ir strādājusi advokāte, kas vairākos gadījumos pārstāvējusi MTG intereses. Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka norāda, ka organizācijā ir daudzi biedri un šī norma nav tikai MTG interesēs.
Formāli grozījumi uz Saeimu nav sūtīti, taču Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne no Nacionālās apvienības tos ir pieņēmusi neoficiāli. Viņa plāno pēc divām nedēļām tos prezentēt pārējiem komisijas locekļiem un piedāvāt virzīt ideju kā komisijas grozījumus. NEPLP nolēma savu, alternatīvo variantu nemaz nevirzīt.
«De facto» aptaujātie Saeimas cilvēktiesību komisijas locekļi ar priekšlikumu tekstu pagaidām nav iepazīstināti un par priekšlikumu būtību izsakās skeptiski.