LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija iebilst pret izstrādātajā likumprojektā par bijušās VDK dokumentu zinātnisko izpēti ietverto normu, kas paredz, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija.
Valdības izskatīšanai nodotajā likumprojektā noteikts, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdos nepieciešamos MK noteikumus. Faktiski informācijai šāds statuss varētu tikt piemērots līdz 2018.gada 31.oktobrim.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā VDK komisijas vadītāja Kārļa Kangera vēstule Saeimas deputātiem, premjerministrei Laimdotai Straujumai (V), kā arī Ministru kabineta locekļiem, tiek pausta pārliecība, ka nav nepieciešams un esot pat kaitīgi zinātniskās darbības īstenošanai noteikt ierobežotas pieejamības statusu visiem pētījumiem par VDK, jo Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts arhīva rīcībā esošajiem VDK dokumentiem nav šāda statusa. Kangeris norādīja, ka nav saprotama šāda statusa noteikšana, jo saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tam ir pavisam cits statuss nekā valsts noslēpuma statuss. Komisijas ieskatā likumā ir jāparedz, kura institūcija nodrošinās valsts noslēpuma statusu, ja tāds kādiem dokumentiem tiks saglabāts.
Līdz ar to komisija rosina likumā noteikt, ka Latvijas Universitāte nodrošina valsts noslēpuma aizsardzību zinātniskajā izpētē komisijas darbā, kā arī apstiprina personu sarakstu, kurām ir nepieciešams veikt tādu zinātnisko darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu.
Komisija lūdz deputātus veikt korekcijas izstrādātajā likumprojektā, pirmkārt, nosakot, ka likums neaprobežosies tikai ar VDK dokumentu izpēti, bet tajā tiks iekļauta arī pašas VDK darbības izpēte.
Tāpat būtu jānostiprina zinātniskās darbības akadēmiskā autonomija, paredzot, ka MK komisijas personālsastāvu apstiprina pēc Latvijas Universitātes ierosinājuma. Kangeris uzsvēra, ka, ievērojot līdzšinējo nelabvēlīgo pieredzi ar komisijas personālsastāva politisku maiņu, tas esot īpaši svarīgi.
Deputātiem tāpat lūgts likumā noteikt, ka zinātniskajā izpētē jebkurā statusā nevar piedalīties okupācijas režīma varas nomenklatūras organizāciju, okupācijas bruņoto spēku institūciju, kā arī VDK un tās piesega organizāciju darbinieki.
Vērtējot patlaban izstrādāto likumprojektu, Kangeris norādīja, ka tajā pastāv nekonkrētība attiecībā uz finanšu līdzekļu nodrošinājumu. Komisija rosina likumā noteikt, ka komisijas darbības nodrošināšanu 2015.gadā finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta 244 727 eiro apmērā, pārdalot apropriāciju no Tieslietu ministrijas budžeta. Komisijas darbības nodrošināšanu 2016. un 2017.gadā finansē no IZM budžeta apakšprogrammas 250 000 eiro apmērā ik gadu.
Jau ziņots, ka TM izskatīšanai iesniegusi valdības 22.aprīļa sēdē likumprojektu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu VDK dokumentu zinātnisko izpēti un speciālās starpdisciplinārās komisijas darbību, kā arī izpētes rezultātā iegūtās informācijas aizsardzību līdz tās publiskošanai, aģentūru LETA informēja TM.
TM uzskata, ka ar šo likumu tiks efektīvi nodrošināta VDK dokumentu izpētes komisijas darbība, jo ir rasts risinājums atlīdzības piešķiršanai komisijas locekļiem un saskaņā ar TM sagatavoto likumprojektu valdības izveidotās speciālās starpdisciplinārās komisijas darbības administrēšanas funkciju nodrošinās Latvijas Universitāte Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.
Tāpat ziņots, ka, neskatoties uz pagājušajā gadā pieņemto lēmumu par LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas padotības maiņu, to no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nododot Tieslietu ministrijai (TM), valdība nolēma komisiju nodot atpakaļ IZM. Tādējādi IZM nodota komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšana, kā arī komisijas administratīvā vadītāja funkcijas. Pirms tam, norādot, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk, komisija no IZM tika nodota TM.
IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi, tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.
Vienlaicīgi ar komisijas padotības maiņu valdība apstiprināja arī trīs komisijas locekļu - Ritvara Jansona, Solveigas Krūmiņas-Koņkovas un Bonifācija Daukšta - izslēgšanu no tās. Pirms tam no komisijas ar valdības lēmumu izslēgta arī Kristīne Jarinovska. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kangeris. Tomēr pēc valdošo partiju vienošanās par komisijas nodošanu Latvijas Vēstures institūtam Kangeris paziņojis, ka gatavs vadīt komisiju arī turpmāk.
