Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā tomēr neatbalstīja tā dēvētos «tikumības grozījumus» Izglītības likumā, kas paredz aizliegt izglītības iestādēs izplatīt un izmantot materiālus, kas «var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību». Likuma grozījumi vēl tiks skatīti trešajā lasījumā.
Deputāti ar 57 balsīm par, 14 balsīm pret, bet deviņiem deputātiem atturoties, atbalstīja likuma normu, ka izglītības sistēma nodrošina tikumisko audzināšanu, kas atbilst tādām Satversmē ietvertām vērtībām kā laulība un ģimene.
Savukārt ierosinājumu izglītības iestādēs aizliegt tādu mācību līdzekļu un materiālu izplatīšanu, kas «var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību», atbalstīja 35 deputāti, 36 bija pret, bet četri atturējās.
Kopumā gan grozījumi Izglītības likumā otrajā lasījumā tika atbalstīti, 76 deputātiem balsojot par; pret bija tikai viens deputāts.
Gan iepriekš, gan šodien valdībā priekšlikums izraisīja plašas diskusijas. Kritiku tam veltīja biedrība «Papardes zieds», uzsverot, ka, aizliedzot skolās izmantot mācību materiālus, kas «negatīvi ietekmē tikumību», vairāki politiskie spēki tikumības vārdā vēlas vērsties pret pedagogu un skolēnu brīvību.
Savukārt Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs un Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis atklātā vēstulē aicina Saeimas deputātus balsot «par» grozījumiem Izglītības likumā.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam (ZZS) paudusi, ka nav atbalstāma «sasteigta un nepārdomāta priekšlikuma virzība». Ministre norādīja, ka
piedāvātie papildinājumi Izglītības likumā faktiski dublē jau spēkā esošās tiesību normas,
kurās jau ir nostiprināts izvērsts tiesiskais regulējums, kas nodrošina izglītojamo tiesību un interešu, kā arī sabiedrības interešu aizsardzību un ievērošanu izglītības procesā.
Seile skaidro, ka jau tagad izglītības iestādēs nedrīkst izmantot mācību līdzekļus un citus materiālus, kas ir pretrunā Satversmei, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Par to ir atbildīgs katrs skolotājs, sagatavojot mācību materiālu skolēnam, kā arī katras izglītības iestādes vadītājs.
Neesot pamata apgalvot, ka izglītības iestādes Latvijā apzināti pārkāpj likumdevēja jau noteiktus ierobežojumus
izglītības procesā izmantojamā satura veidošanā vai materiālu izvēlē, tādējādi apdraudot izglītojamā tikumību, rakstīja Seile. Tāpat neesot pamata pieņemt, ka Latvijas izglītības iestādēs tiek ignorētas jau spēkā esošās tiesību normas un konstatēti būtiski vai regulāri profesionālās ētikas pārkāpumi izglītības procesa organizēšanā.
Ministre norādīja, ka
«likumdevēja rīcība [..] sakņojas vispusīgā informācijā par kādu nepieņemamu sociālu fenomenu, kuru tas tiecas iegrožot,
veidojot īpašu tiesisko regulējumu», turpinot, ka viņas rīcībā esošās ziņas neapstiprina likumdevēja bažas.
Tāpat Seile atgādināja, ka Satversmes tiesa ir secinājusi, ka
tiesību normai ir jābūt pietiekami skaidrai, lai persona varētu paredzēt tās piemērošanas sekas.
Savukārt grozījumus likumā atbalstošie deputāti vārdam «tikumība» piešķir savu ļoti subjektīvo redzējumu, tai pašā laikā nesniedzot vecākiem, skolotājiem precīzu skaidrojumu viņu šā vārda nozīmei un rosināto grozījumu mērķiem, lai skaidrotu, kā un kādēļ jau spēkā esošais tiesiskais regulējums nepilnīgi aizsargā izglītojamā intereses mācību procesā.
