FM: Nav iespējams IZM nākamgad piešķirt papildu 116 miljonus eiro

Valdībā pieņemts lēmums, ka jaunās politikas iniciatīvas izglītības jomā 2016., 2017. un 2018.gadam var tikt iesniegtas tikai tādā gadījumā, ja tās nodrošina ilgtspējīgu strukturālo reformu īstenošanu. Tādēļ FM aicina IZM nemaldināt nozares pārstāvjus.

«Ņemot vērā aktuālākās makroekonomiskās attīstības prognozes, vēlos aicināt IZM nemaldināt izglītības, zinātnes un sporta nozares pārstāvjus. Nākamā gada fiskālā telpa ir ierobežota, tādēļ papildu finansējuma piešķiršana ar strukturālo reformu ieviešanu nesaistītām aktivitātēm nav paredzēta,» norāda FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

«Eurostat» dati liecina, ka valsts ieguldījums izglītībā pēc valdības funkciju klasifikācijas 2012.gadā bija 5,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka Latvija šajā ziņā ir virs vidējā līmeņa Eiropas Savienībā (ES). Vidēji 2012.gadā ES valstu ieguldījums izglītībā bijis 5,3% no IKP.

Tādēļ, lai mazinātu iespējamu pārpratumu rašanos, FM aicina IZM izvērtēt jau no valsts budžeta piešķirto finansējumu un veikt reformas attiecīgajā nozarē. Piemēram, ieteicams izvērtēt šī brīža prioritātes, kā rezultātā jau piešķirtos līdzekļus varētu novirzīt citām jomām.

FM atgādina, ka pedagogu atalgojuma jauna modeļa izstrāde ir viens no pašreizējās valdības rīcības plāna uzdevumiem. Tā izpilde ļaus iegūt papildu finansējumu pedagogu algu palielināšanai. Patlaban šim mērķim 2015.gada pēdējiem četriem mēnešiem ir rezervēti trīs miljoni eiro.

Tāpat FM norāda, ka papildu finansējuma piešķiršana ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja IZM piedāvās skaidri saprotamu, pamatotu, kā arī ilgtspējīgu finanšu modeli. Līdz šim FM tādu nav redzējusi.

Seile: minētie 116 miljoni eiro nav uzskatāmi par pieprasījumu nākamā gada budžetam

Iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes laikā minētie 116 miljoni eiro nav uzskatāmi par pieprasījumu nākamā gada budžetam, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Viņa skaidroja, ka uz komisijas sēdi bija aicināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, lai deputātiem sniegtu nepieciešamo informāciju par ministrijas prioritārajiem darbiem un nepieciešamo finansējumu. «Mums, protams, ir jāpilda deputātu aicinājums, taču šis [minētā summa] nav uzskatāms par IZM naudas pieprasījumu valdībai,» skaidroja Seile.

Viņa atgādināja, ka ministrijām pieprasījumi saistībā ar nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam jāiesniedz līdz 1.jūnijam un ministrija, plānojot pieprasījumu, ņems vērā kopējo budžeta situāciju un nodokļu ieņēmumu prognozes.

Vienlaikus ministre atgādināja, ka prioritārais jautājums ministrijai ir jaunais pedagogu atalgojuma modelis, kuram šogad papildus nepieciešami deviņi miljoni eiro, bet nākamgad - 39 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nākamajā gadā papildus nepieciešami 116 miljoni eiro, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja IZM pārstāvji.

2017.gadā IZM papildus būtu nepieciešami 124 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 139 miljoni eiro.

Pirmā prioritāte nākamā gada papildu finansējuma pieprasījumā ir jaunajai pedagogu atalgojuma sistēmai nepieciešamais finansējums, kam vajadzīgi 39,294 miljoni eiro. Līdzvērtīga summa būtu nepieciešama arī 2017. un 2018.gadā. Prioritāšu vidū ir arī jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, kuram nākamajā gadā nepieciešami 4,225 miljoni eiro. Nākamajiem diviem gadiem attiecīgi būtu nepieciešami 6,93 miljoni un 9,76 miljoni eiro. Studiju izmaksu koeficientu minimāli nepieciešamā apmēra nodrošināšanai kvalitatīva studiju procesa īstenošanai 2016.gadā nepieciešami 11,633 miljoni eiro.

Zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšanai līdz tiesību aktos noteiktam apjomam nākamajā gadā būtu nepieciešami 8,857 miljoni eiro. Studiju un studējošo kredītu dzēšanai gadījumā, ja kredīta ņēmējam piedzimst bērns, būtu papildus nepieciešami 500 857 eiro, savukārt studiju un studējošo kredītu dzēšanas nodrošināšanai būtu vajadzīgi 307 026 eiro.