Zinātnes kritiskajā stāvoklī Latvijā liela daļa vainas meklējama pašu zinātnieku sabiedrības neizdarībā, pašapmierinātībā un pasivitātē, atklātajā vēstulē pauduši vairāk nekā 30 Latvijas zinātnieku.
Latvijas zinātnes kritiskajā stāvoklī liela daļa vainas meklējama pašu zinātnieku neizdarībā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātnieki vēstulē norādījuši, ka pastāv liela vienprātība par Latvijas zinātnes kritisko stāvokli un zinātnieku vidū ir populāri meklēt esošo apstākļu iemeslus ārpus pašu rindām. «Nereti tiek vainota valsts un politiķi, jo tie nesaskata lielo zinātnes potenciālu un tādējādi iznieko iespēju ieguldīt savā nākotnē,» uzsvēra zinātnieki, kuri vēlas vērsties pie sabiedrības, lai darītu zināmu, ka vismaz daļa zinātnieku esošajā situācijā saskata nerealizētas iespējas un arī daudzus pienākumus un uzdevumus, kas jāveic pašiem zinātniekiem neatkarīgi no valsts atbalsta vai traucēkļiem.
«Valsts iekārtas maiņa pirms 25 gadiem varēja nest līdzi vēl vairāk pozitīvu izmaiņu arī zinātnē, tomēr liela daļa vainas meklējama pašu zinātnieku sabiedrības neizdarībā, pašapmierinātībā un pasivitātē, kas neļāva un bieži vien joprojām neļauj iekļauties starptautiskajā zinātniskajā apritē,» teikts vēstulē.
Zinātnieki pauduši, ka tādējādi daudzās zinātņu nozarēs, līdzīgi kā valsts tautsaimniecībā kopumā, neveidojās konkurētspēja un saglabājās morāli novecojušās - institucionāli administratīvās un personālās - struktūras. Uzsvērts, ka nav viegli pāriet no valsts, kurā zinātnieki ir centralizēti uzturēta mehānisma skrūvītes, uz demokrātisku valsti, kur arī pašiem jāuzņemas atbildība par sevi, savas pārstāvētās zinātnes nozares un - plašākā nozīmē - valsts izaugsmi.
Vēstules autori uzsvēruši, ka viņi pilnībā atbalsta demokrātiju kā iekārtu, kas prasa ne tikai visas tautas aktīvu līdzdalību, bet arī ikviena indivīda atbildību savā un savas valsts priekšā, un tas ir ceļš uz atklātu un atvērtu, tolerantu un kritiski domājošu sabiedrību.
«Noteikti ir konstruktīvi jākritizē Latvijas valsts un tās struktūru vājās vietas, kas tieši ietekmē zinātniskā darba efektivitāti,» pārliecināti zinātnieki, piebilstot, ka jāturpina darbs pie zinātnes finansējuma palielinājuma. Tajā pašā laikā zinātniekiem ir jāieklausās vietējo un starptautisko ekspertu kritikā ne tikai par zinātnes pārvaldi, bet arī pašu zinātnieku problēmām un neizdarībām, skaidrots vēstulē.
«Nav jāapbrīno vienam otrs par to, cik labi mēs tomēr esam vājā finansējuma apstākļos. Jāatzīst, ka pašreizējais zinātnes statuss Latvijā un zemākais finansējuma līmenis Baltijas valstīs lielā mērā ir arī mūsu pašu pieļauts. Ja politiķi nedzird par zinātni vēlētāju prasībās, zinātnieki nav bijuši uzdevumu augstumos,» pārliecināti zinātnieki.
Lai arī Latvijā ir lielas problēmas ar zinātnes finansēšanu, valsts ir nodrošinājusi zinātniekiem iespēju ar vienādiem noteikumiem konkurēt ar citiem zinātniekiem par ES zinātnei paredzēto finansējumu un piesaistīt to Latvijai, skaidroja zinātnieki. Viņi uzskata, ka zinātniekiem pašiem jānostājas uz smagā, ilgā, bet arī fascinējošā un iekšēji motivējošā ceļa uz starptautiskiem panākumiem, atzinību un cieņu - arī tad, ja jāsāk ļoti neizdevīgā pozīcijā, un arī tad, ja daļa šī ceļa ir veicama ārpus Latvijas.
«Mūsuprāt, nav citas alternatīvas mūsdienīgas zinātnes attīstībai. Šādos apstākļos paļaušanās galvenokārt uz valsts finansējumu zinātnei uzskatāma par vienpusīgu un neperspektīvu pieeju. Valsts var tikai vairāk vai mazāk atvieglot mūsu attīstību, nevis veikt to mūsu vietā,» uzsvēra zinātnieki.
Vēstules autori pārliecināti, ka, ja zinātnieki spēs izcīnīt intelektuālo cīņu globālajā zinātnieku konkurencē, tad viņi spēs radīt un apliecināt sabiedrībai tādas vispāratzītas un starptautiskajā akadēmiskajā vidē augstā godā turētās vērtības kā godīgumu, atbildīgumu, caurspīdīgumu, tad arī Latvijā zinātnieki būs cieņā un pamatoti jutīsies vajadzīgi un novērtēti.
Vēstuli parakstīja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns, LJZA valdes priekšsēdētāja vietniece Daina Lāce, LJZA valdes locekļi Jānis Liepiņš, Kitija Bite un Gita Šakale, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Latvijas Universitātes (LU) profesors Andris Ambainis, LU Kognitīvo zinātņu un semantikas centra direktors Jurģis Šķilters, LU Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Nils Rostoks, LU Datorikas fakultātes pārstāvis Leo Seļāvo, LU Medicīnas fakultātes vadošā pētniece Inese Poļaka, LU Fizikas un matemātikas fakultātes pētnieks Guntars Kitenbergs, Banku augstskolas pārstāvis Dāvis Plotnieks, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Kristaps Jaudzems, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Biznesa augstskolas «Turība» Komunikācijas zinātņu katedras docente Renāte Cāne, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes doktorants Jānis Jaško, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors Veiko Spolītis, LU Medicīnas fakultātes pasniedzēja Signe Mežinska, RSU Humanitāros zinātņu katedras docents Ivars Neiders, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors un vadošais pētnieks Gunārs Pētersons, LU Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta pētnieks Agris Pentjušs, Latvijas Koksnes ķīmijas institūta pētniece Laura Vīķele, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Juris Sinica-Sinavskis, Rīgas Tehniskās universitātes docente Agnese Stunda-Zujeva, LU docente Ieva Stokenberga, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Zane Kalniņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Eva Eglāja-Kristsone, kā arī Jānis Daugavietis, Mārtiņš Liberts, Andrejs Zujevs, Ieva Krūmiņa, Marta Selecka un Līva Raita.