Zaļie pieprasīs Lembergam skaidrojumus par nepatiku pret Vējoni

Vienošanos pirmie pārkāpa Latvijas Zemnieku Savienības politiķi, pa aplinkus ceļiem publiskojot valdē lemto, ka prezidenta amatam virzīs Jāni Dūklavu, Uldi Auguli un Andri Rāviņu. Par nodomu kandidēt uz valsts prezidenta amatu pats paziņoja Liepājas partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks. Pirms nedēļas prezidenta kandidāts tika minēts arī Zaļās partijas kongresā.

Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks raidījumam «Nekā personīga» sacīja: «Ja mēs runājam par Raimondu Vējoni, tad par viņa iepriekšējo darbību nozares profesionāļi jau izteikuši savu viedokli, izvirzot viņu Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanai. Par ko jau ordeņa kapituls ir nolēmis. Tas ir apliecinājums par sevišķiem nopelniem tēvijas labā. Par izcilu darbu, ilgstošiem panākumiem darbībā. Īpašiem nopelniem valsts nostiprināšanā. Vai jums ir šaubas, vai Zaļajai partijai nav savs prezidenta kandidāts?»

Silenieks šo tēmu turpināja arī intervijā Rietumu radio 20.aprīlī.

Iespējamos Aivara Lemberga iebildumus pret Vējoņa kandidatūru, ja tādi rastos, Silenieks nosauca par pretvalstiskiem.

Silenieks norādīja, ka Lembergs nav vienīgais, kam nepatīk Vējonis, - arī Krievijā viņš esot nevēlams. «Tā ka tas tikai mūs stiprina un mūs priecē. Ka ir arī viedokļi, kas nesakrīt ar valsts politiku. Tā kā Raimonds Vējonis ir sevi pierādījis un arvien mazāk rada šaubas, un tieši jūsu tas pieminētais arguments ir tas, ka viņu nav iespējams tik viegli ietekmēt.»

Lembergs šīs atklāsmes bija dzirdējis, un tās viņu tik ļoti nokaitinājušas, ka Ventspils mērs nakts vidū esot zvanījis Zaļās partijas Saeimas deputātam Ingmāram Līdakam un vaicājis, vai tā ir partijas nostāja. Saņēmis atbildi, ka nē, Lembergs trešdien, 22.aprīlī, sasauca preses konferenci, lai izkratītu sirdi par to, kas viņam gadu gaitā bija sakrājies par politiķi Silenieku. Izrādās, ka ar Lemberga politisko gādību Silenieks esot kļuvis par Rīgas brīvostas valdes locekli, iepirkumu komisijas vadītāju un tagad par Attīstības nodaļas vadītāju. Tomēr

nu Lemberga labsirdībai esot pienācis gals un nu vairs viņš liekēdi Silenieku politiski neatbalstīšot.

«Nu viņš uz mani ir ļoti apvainojies par to, ka viņš nav šobrīd Rīgas brīvostas valdē, kā viņš bija kādreiz līdz 2011.gadam. Ka viņš nav brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks. Ir runa par Rīgas brīvostas valdi. Un ka viņš nav Rīgas brīvostas iepirkumu komisijas vadītājs. Es saprotu šo viņa naidu pret mani. Bet es neuzskatu, ka viņam tur būtu jābūt. Un, protams, ir svarīgi lemt par desmitiem miljonu pasūtījumu izvietošanu. Es saprotu šo viņa interesi, bet tā ir viņa privāta interese - tā nav ne Zaļās partijas interese, tā nav arī ZZS interese. Tā ir vienas fiziskas personas interese nu, teiksim, dzīvot zaļi. Nu tā. Un šai ziņā mums, protams, šie viedokļi ir atšķirīgi. Bet vienalga viņš jau ir iekārtots ļoti labā amatā Rīgas brīvostā.

Viņam, cik es zinu, ir mašīna, ir telefons, ir ļoti liela alga. Un ļoti, ļoti maz viņš tur strādā.

Ļoti, ļoti maz. Bet regulāri saņem ļoti ļoti lielu algu. Nu, vārdu sakot, ir zaļi iekārtojies un uz Zaļās partijas rēķina. Bet man nav viņam jākalpo, lai viņš arī turpmāk dzīvotu vēl zaļāk,» preses konferencē klāstīja Lembergs.

Uz jautājumu, vai Lembergs līdz šim ir garantējis viņa darbošanos brīvostā, Silenieks atbildējis: «It kā ne līgums man ar viņu slēgts, ne nu it kā nezinu. Varbūt, bet es par to neesmu informēts.

Nevar jau zināt, kāda kur tā svētība ir bijusi.»

Silenieks taisnojas, ka nekādas Lemberga pieminētās vienošanās nesaukt atsevišķus kandidātus neesot pārkāpis. Viņš tikai izteicis savas domas par Vējoni kā piemērotāko prezidenta kandidātu un atbildējis uz žurnālista jautājumiem par Lemberga pretenzijām pret Vējoni. Silenieks esot gatavs uzklausīt arī Lemberga argumentus no viņa paša.

Viņš gan arī noraidīja iespēju, ka gadījumā, ja ZZS neizdosies vienoties, Zaļā partija varētu Saeimā balsojumam piedāvāt savu kandidātu

Vienīgā ZZS partija, kas joprojām klusē par savu prezidenta kandidātu, ir «Latvijai un Ventspilij».

Lembergs Silenieka kritikai veltītajā preses konferencē minēja, ka partija lēmusi par četriem potenciālajiem prezidentiem, no kuriem tagad gaida atbildi, vai viņi būtu ar mieru kandidēt. No ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa vārdiem noprotams, ka Lemberga partijas oficiālais kandidāts varētu būt Saeimas deputāts Gundars Daudze. Brigmanis gan saka, ka oficiāli izvirzīts nav neviens - ne Jānis Dūklavs izvirzīts, ne Uldis Sesks izvirzīts, ne Gundars Daudze, ne Vējonis. Visas šīs kandidatūras ir pieteiktas apspriešanai kopējā Zaļo un zemnieku savienības noslēdzošā valdes un frakcijas sēdē.

Lembergs par prezidentu labprāt redzētu kādu nācijas līderi, kas spētu apvienot latviešus un krievus.

Vējonim šādu īpašību, pēc Lemberga domām, neesot. «Vai viņš ir nācijas līderis un vai viņš var kļūt par nācijas līderi un, teiksim, kaut kādas ģeopolitiskās krīzes attīstības brīdī būt nācijas līderis, kas konsolidē sabiedrību, visu sabiedrību un visas etniskās grupas, nu par to es tā kā neesmu īpaši pārliecināts,» paziņoja Ventspils mērs.

Tādu īpašību neesot arī bijušajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kas spējot apvienot tikai Kanādas un Latvijas latviešus un kurā strāvojot naids pret krieviem. Lembergs labprāt prezidenta amatā redzētu diplomātu, bijušo Tautas partijas biedru Māri Riekstiņu.

«Viņš tā neoficiāli tika apspriests tad, kad tika pieņemts lēmums, ka tas Zatlers ir idiots.

Un tad kaut kas tur viņu bija nosaucis, un tad paskatījās. Faktiski pret viņu jau nekādu tur argumentu nav. Vienīgais viņš tai Tautas partijā tur bijis tāds. Nu, bet tas jau arī nav nekāds tur partijā bijis cilvēks.

Es esmu PSKP bijis, «nu i što»?

Bet tagad mēs neesam apsprieduši, jo šī nav tā stadija vienkārši. Viņš var parādīties tikai tad, ja nobrūk to partiju virzītie,» klāstīja Lembergs.

Jautāts par Lemberga minētajām spējām pārstāvēt visu tautu, tai skaitā arī cilvēkus, kas nerunā latviešu valodā, Riekstiņš raidījumam sacīja: «Skaidrs, ka Latvija ir tā vieta, kas ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešiem ir vislabāk attīstīt savu kultūru, savu valodu, mums jābūt gandarītiem, ka latvieši ir viena no tām apmēram 200 tautām, kurām ir privilēģija, ka viņiem ir sava valsts. Bet citās valodās runājoši cilvēki, kas Latvijā dzīvo, dažādu vēsturisku norišu dēļ, kas pie mums ir atbraukuši, es domāju, ka, protams, vispārējās valsts stabilitātes dēļ ir svarīga arī viņu... viņiem ir iespēja šo valsti cienīt, lai viņi var realizēt savas personīgās ieceres karjerā vai audzināt bērnus un tamlīdzīgi.»

Zaļā partija nākamnedēļ ieplānotajās sarunās plāno pieprasīt Lembergam paskaidrojumus, kādēļ viņš nav gatavs atbalstīt tautā populāro ZZS veterānu Vējoni

- politiķi ar visilgāko pieredzi valdībā.

Latvijas Zaļās partijas politiskās padomes vadītājs Ingmārs Līdaka norādīja, ka patlaban ar Vējoni runāt ir pagrūti, jo viņš atrodas Vašingtonā. «Cik es saprotu, tad viņš uz dienu atskrien atkal uz Latviju, pēc tam dodas atkal uz Afganistānu. Cilvēks, kurš ir jau bijis vairākos būtiskos amatos, jauni izaicinājumi. Es domāju, ka Zaļajai partijai izdotos viņu arī pierunāt,» pauda Līdaka.

«Nekā personīga», atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo informāciju, vēsta, ka «zaļie» tik nopietni uztver Vējoņa iespējas kļūt par Valsts prezidentu, ka šonedēļ notikušajā kongresā pat atlikuši grozījumu pieņemšanu savas partijas statūtos, ar kuriem bija paredzēts likvidēt līdzpriekšsēdētāju amatus un atstāt tikai vienu priekšsēdētāju. Ja šādi grozījumi būtu pieņemti un Vējonis tiktu ievēlēts par prezidentu, būtu jārīko jauns kongress, lai ievēlētu priekšsēdētāju.

Par Vējoņa kandidatūru labvēlīgi izteikušies politiķi no Vienotības un Nacionālās apvienības. Kopā ar Zaļo partiju šiem politiķiem Saeimā ir 46 balsis. Pats Vējonis nevēlējās komentēt savas izredzes prezidenta vēlēšanās. Partijas kongresā aicināja biedrus sadarboties. «Es neuzskatu, ka mums vajadzētu sākt kaut kādus eksperimentālus vingrinājumus, apsverot mūsu partijas solokarjeru ārpus Zaļo un zemnieku savienības. Šī savienība tomēr laika gaitā ir sevi pierādījusi, un es uzskatu, ka dažādība, kas mūsu vidū pastāv, mūs visus bagātina, nevis vājina. Arī asu vārdu apmaiņa noved pie konstruktīva risinājuma,» uzskata Vējonis.