Ik gadu rekrutēšanas centros piesakās ap 900 jauniešu, kuri savu dzīvi nolēmuši saistīt ar bruņotajiem spēkiem, taču aptuveni 30% atbirst galvenokārt tāpēc, ka nespēj nokārtot vienkāršu fizisko testu.
Arvien vairāk jauniešu, kas vēlas dienēt, nav tam fiziski gatavi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Turklāt ar katru gadu šādu jauniešu, kuri nav fiziski gatavi dienestam, kļūst vairāk, svētdienas vakarā vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Rekrutēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Timma vērtē, ka kritums nav milzīgs, taču tas ir konstants.
Pēc NBS Atlases un rezerves personāla centra nodaļas vadītāja Riharda Rozenbauma stāstītā,
pārbaudījums ietver trīs kilometru skrējienu, atspiešanos un vēdera presi.
Viņaprāt, prasības nav diez cik augstas, taču apmēram 30% jauniešu ar pirmo piegājienu tās neizpilda. Daļai pārkārtojot rezultāti uzlabojas, bet atlikušie, nākot pat vairākas reizes, minimālās prasības nokārtot nevar.
Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 400 karavīru, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā. Neesot gan pamata satraukumam par to, ka fiziskās neatbilstības dēļ šo līmeni var neizdoties sasniegt, jo dienestam piesakoties pietiekošs skaits cilvēku.
«Cilvēki piesakās, un, kas ir īpatnēji uz šā fona, nāk no ārzemēm - Lielbritānijas, Vācijas, Skandināvijas. Atgriežas un izsaka vēlmi palikt Latvijā
un dienēt bruņotajos spēkos,» raidījumam stāsta Rozenbaums.
Jauniešu fiziskās sagatavotības pazemināšanos saista ar viņu dzīvesveidu, kad daudziem fiziskās aktivitātes aizstāj dators. «Negribas jau to teikt, bet laikam jāsaka –
skolās ir par maz fiziskās aktivitātes, tieši sporta aktivitātes, un jaunieši nāk vāji sagatavoti fiziski.
Nezinu, kāpēc sabiedrībā tāds noskaņojums, ka nav viņiem pašiem motivācijas,» vērtēja Rozenbaums.
Liels pieplūdums pēdējā laikā ir arī Zemessardzē. Pērn brīvprātīgi apgūt militārās zināšanas, dienot Zemessardzē, izvēlējās 815 Latvijas pilsoņi, lielākā daļa vecumā līdz 35 gadiem. Tur fiziskā sagatavotība tiek vērtēta kopā ar veselības stāvokli. Arī Zemessardzi neuztrauc tas, ka varētu aptrūkties jaunu kadru.
«Nenoliedzami, datoriem un automašīnām ir liela ietekme uz mūsu kopējo fizisko sagatavotību, bet es nebūtu ļoti pesimistisks. Ja vēlēšanās ir, tad darboties ir iespējams. Tas, ko es redzu savās nodarbībās: tas, kas atnāk ar nelielu iepriekšējo fizisko darbošanās pieredzi, ātrā laikā var iegūt ļoti labu fizisko kondīciju,» vērtē zemessargs Ojārs Stūre.
Militāristi uzskata, ka jauno karavīru nepietrūks. Normas, kuras tiem jākārto iestājoties, var tikt arī samazinātas, taču tad būtu jāparedz laiks, kurā karavīram vai zemessargam jāspēj savu fizisko formu uzlabot.
Pašreiz bruņotajos spēkos dien aptuveni 4700 karavīru un 8000 zemessargu.