Ja neizdosies pierādīt savu taisnību Latvijas tiesu instancēs, 2012.gadā noslepkavotās studentes Elīnas Pupiņas tuvinieki apsvērs iespēju vērsties pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Noslepkavotās studentes Pupiņas tuvinieki varētu vērsties pret Latviju ECT
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pāris dienas pirms kārtējās apelācijas instances tiesas sēdes, kurā par Elīnas slepkavību tiek tiesāts viņas draugs, nogalinātās jaunietes tuvinieki šodien bija sarīkojuši preses konferenci, kurā skaidroja argumentus, kāpēc viņiem šķiet, ka noziegums izmeklēts neobjektīvi. Kritiku tiesībsargājošajām iestādēm studentes vecāki bija veltījuši jau iepriekš, taču šodien žurnālistiem tika demonstrētas vairākas fotogrāfijas, kas iepriekš nebija publiskotas.
Jaunietes tuvinieki demonstrēja fotoattēlus, kuros redzami ar asiņainiem un baltiem plankumiem klāti meitas apģērba gabali, kuriem, pēc viņu teiktā, netika veiktas DNS ekspertīzes. Kopš slepkavības tuvinieki iepazinušies ar lielu daudzumu informācijas un uzklausījuši ekspertu konsultācijas. Noslepkavotās studentes draugs Jānis Gaigals patlaban ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 116.panta - par slepkavību, taču nelaiķes tuvinieki ir pārliecināti, ka vispirms notikusi izvarošana grupā un pēc tam, lai slēptu šo noziegumu, jauniete nogalināta.
Elīnas tēva uzņemtās fotogrāfijas liecina, ka meitenes apakšveļa un bikses dzimumorgānu apvidū bijušas saplēstas. Tāpat žurnālistiem tika demonstrēta fotogrāfija ar notikuma vietā atrastām asiņainām vīriešu apakšbiksēm, bet uz citiem apģērba gabaliem bijuši redzami balti plankumi, kas, pēc tēva teiktā, acīmredzot ir sperma. Elīnas ģimene arī demonstrēja fotogrāfiju, kurā redzama puskaila nogalinātā nozieguma vietā, bet balti plankumi redzami arī asiņainajos meitas matos.
Kā uzsvēra Elīnas tēvs, biologs Mihails Pupiņš, šajā slepkavības lietā var sastapties ar teju visām problēmām - falsifikāciju, nekompetenci un neprasmi strādāt. Cietušie apelācijas instancē iesniedza 37 lūgumus, taču tie visi tika noraidīti, tostarp lūgums saukt uz tiesu Latvijas neatkarīgu ekspertu, kas bija izteicis viedokli par Elīnas nāves iemeslu. Tāpat tika noraidīts lūgums par atkārtotu tiesu medicīnisko ekspertīzi un lietisko pierādījumu ekspertīzēm, piemēram, joprojām nav noskaidrots, kas ir uz apģērba redzamā baltās krāsas viela. Tiesa esot atteikusies apmierināt lūgumu veikt izpēti lietiskajiem pierādījumiem, kuri varētu liecināt par to, ka apsūdzētajam slepkavībā bijuši līdzdalībnieki.
Tuvinieki uzskata, ka neobjektīva izmeklēšana sākusies jau pašā sākumā, kad notikuma vietā ieradušies policisti. Tā, piemēram, netika paņemti noziedznieku pirkstu nospiedumi no glāzēm, durvīm un upura mobilā telefona. Savukārt tiesu medicīnas eksperts nozieguma vietā neaprakstīja visus redzamos miesas bojājumus, tostarp, ka meitenes līķis tika mazgāts, kas uzskatāms par mēģinājumu slēpt bioloģiskās pēdas. Izmeklētāja, pēc tuvinieku domām, slēpusi nozieguma pēdas, piemēram, neizmeklēja Gaigala zvanu Elīnai 24 stundas pēc slepkavības, kas ir tulkojams kā noziedznieka mēģinājums slēpt nodarītā pēdas, veidojot sev alibi, kā arī neprasīja veikt telefona ekspertīzi.
Elīnas tuvinieki arī sliecas domāt, ka noziegums tika filmēts. To apliecina, piemēram, demonstrētais fotoattēls ar melnu cepuri, kurai acu vietā izgriezti caurumi. Notikuma vietā atrasts arī dators, kura īpašnieks līdz šim nav zināms, turklāt vecākiem ir aizdomas, ka dators izmantots filmēšanai. Datoram ekspertīze neesot veikta. Jaunietes tēvs sacīja, ka interneta dzīlēs par samērā nelielu samaksu varot apskatīt reālu noziegumu paveikšanu, piemēram, izvarošanas.
«Viņa tika atrasta puskaila, taču tas policijā neradīja aizdomas par izvarošanu. Matos redzama balta, sakaltusi viela, kuru neviens nepārbaudīja. Kā redzams fotoattēlos, notikuma vietā tika atrasta melna cepure ar izgrieztiem caurumiem acu vietā. Ja veiktu ekspertīzi šai cepurei, tad varētu atrast DNS pēdas, taču tas netika darīts. Kamdēļ šim cilvēkam [Gaigalam] vajadzēja šādu uz ātru roku izveidotu cepuri?» vaicāja Pupiņš.
Tāpat neesot veikta ekspertīze spilvenam, kurš bija piesūcināts ar asinīm, un tuvinieku aptaujātie eksperti sliecas domāt, ka nāves iemesls nebija sitiens, bet nosmacēšana ar spilvenu.
Uz iespējamu nozieguma filmēšanu norādot vēl kāda nianse, proti, internetā iepriekš bijušas atrodamas amatieru uzņemtas īsfilmas, kurās redzama cilvēku nogalināšana un slepkavību pēdu slēpšana. Šodien žurnālistiem šis materiāls tika nodemonstrēts, un tajās «aktieru» lomās iejutušies arī divi no krimināllietas oficiālajiem lieciniekiem, kas acīmredzot Gaigalam ir pazīstami. Viens no filmā redzamajiem lieciniekiem tiesas zālē apgalvojis, ka Elīnas slepkavības naktī nav bijis nozieguma vietā, norādīja Pupiņš.
Likumsargi gan pēc tuvinieku lūguma sāka kriminālprocesu par nozieguma pēdu slēpšanu, taču tas tika izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ.
Ja apelācijas un kasācijas instances tiesu spriedumi tuviniekus neapmierinās, viņi apsvērs iespēju vērsties pret Latvijas valsti ECT.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA nogalinātās meitenes ģimenes pārmetumus nekomentēja, taču norādīja, ka šobrīd krimināllieta atrodas tiesā un tiesa ir procesa virzītājs.
Jau ziņots, ka apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu, ar kuru Jānim Gaigalam tika piespriests desmit gadu un viena mēneša cietumsods, iesniedza vīrieša aizstāve zvērināta advokāte Guna Kaminska un cietušie. Rīgas apgabaltiesa šo lietu turpinās skatīt trešdien, 29.aprīlī.
Pēc pirmās instances sprieduma apsūdzētais tika apcietināts tiesas zālē. Vīrietim tika noteikta arī policijas kontrole uz vienu gadu. Tāpat Kurzemes rajona tiesa nolēma no apsūdzētā par labu nogalinātās jaunietes tuviniekiem piedzīt mantiskā un morālā kaitējuma kompensācijas kopumā aptuveni 33 000 eiro apmērā. Apsūdzētajam arī tika uzdots maksāt par labu valstij 1138 eiro un segt 56 eiro lielos procesuālos izdevumus.
Prokurore Inta Pumpure bija apmierināta ar to, ka tiesa apsūdzēto atzinusi par vainīgu tajā apsūdzības kvalifikācijā, kādu viņa bija uzturējusi. Prokurore Gaigalam bija lūgusi piespriest brīvības atņemšanu uz 14 gadiem un vienu mēnesi ar policijas kontroli uz vienu gadu.
Saskaņā ar apsūdzību 2012.gada 15.maija vakarā Gaigals, būdams izdzēris 600-650 gramus viskija un nedaudz šampanieša, uzturējies savā dzīvesvietā Rīgā, Buļļu ielā, kad pie viņa ieradusies draudzene studente Elīna. Abi sastrīdējušies, un, kamēr meitene gulējusi dīvānā, Gaigals aplicis viņai rokas ap kaklu un saspiedis tās cieši kopā. Draudzeni viņš žņaudzis aptuveni pusotru minūti, tad iesitis viņai ar roku pa deniņiem, bet pēc tam iesitis vēl vismaz astoņas reizes, kā arī atsitis draudzenes galvu pret sienu un visbeidzot ar savu labo ceļgalu iesitis viņai pa seju.
Smagu miesas bojājumu dēļ iestājusies meitenes nāve, bet apsūdzētais paņēmis no viņas maka desmit latus un atstājis dzīvokli. Par to Gaigalam tagad celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 116.panta par slepkavību un KL 180.panta 1.daļas par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā.
Pēc saīsinātās apsūdzības uzklausīšanas tiesa vaicāja Gaigalam, vai viņš atzīst savu vainu, uz ko apsūdzētais atbildēja, ka vainu atzīst daļēji. Attiecībā uz pantu par slepkavību apsūdzētais nenoliedza, ka fiziski ietekmējis draudzeni, taču viņš skaidroja, ka neesot vēlējies meiteni nonāvēt. Savukārt desmit latu zādzību no draudzenes maka Gaigals noliedza.