Rīgas tiesas apgabala prokuratūra vienā no Zolitūdes traģēdijas krimināllietām pie kriminālatbildības saukusi SIA «Maxima Latvija» darbinieci. No plašākiem komentāriem prokuratūra pagaidām atturas, taču jau iepriekš izskanējis, ka prokuratūrai nodotajā lietā apsūdzību bija lūgts uzrādīt «Maxima Latvija» darbiniecei.
Persona pie kriminālatbildības tiek saukta pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Šo kriminālprocesu Valsts policija (VP) bija sākusi pagājušā gada vasarā, pamatojoties uz Valsts darba inspekcijas slēdzienu 2400 lappušu apjomā par iespējamiem ilgstošiem darba drošības pārkāpumiem uzņēmumā. Tāpat VP sākusi arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu pret juridisko personu, proti, «Maxima», kur sieviete strādājusi. Kopējais kriminālprocesā cietušo pieteikto kaitējuma kompensāciju apmērs veido 5 745 000 eiro.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins nesen žurnālistiem atturējās atklāt precīzas detaļas, par ko tieši sievieti bija lūgts prokuratūrai apsūdzēt, taču norādīja, ka sieviete bija atbildīga par darba drošības jautājumu organizāciju iestādē un jautājumi, kas viņai uzticēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, netika izpildīti, un rezultātā cieta cilvēki.
Kā aģentūrai LETA sacīja «Maxima Latvija» komunikācijas vadītājs Jānis Beseris, darbiniece joprojām strādā uzņēmumā, taču pašlaik neveic iepriekšējos darba pienākumus un šis policijas lēmums neatstāj ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām ar šo darbinieci. Uzņēmuma pārstāvji atkārtoti uzsver, ka «Maxima Latvija» jūtas atbildīgi par savu darbinieku.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas pamatlietā prokuratūra uzrādījusi apsūdzības astoņām personām. Prokurors piecas apsūdzētās personas pie kriminālatbildības saucis par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, savukārt trīs personas pie kriminālatbildības tiek sauktas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas.
VP bija lūgusi uzrādīt apsūdzību sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, lielveikala projekta autoram arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam. Iepriekš kā pēdējās aizdomās turētās personas policijā tika atzīti trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, kuri tiek vainoti amatpersonu pienākumu nepildīšanā, ja ar to izraisītas smagas sekas. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena aizdomās turētā ir bijusī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.
Kā iepriekš vēstīja Latvijas Radio, tāpat kā Treija, Rīgas būvvaldē vairs nestrādā arī cits aizdomās turētais - bijušais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, savukārt no aizdomās turētajiem vienīgā, kura aizvien strādā būvvaldē, ir būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.
Kopumā abos kriminālprocesos pret piecām juridiskajām personām sākts piespiedu ietekmēšanas process. Mantas arests uzlikts Sergetam piederošajam uzņēmumam «HND grupa» un Kalinkas arhitektu birojam SIA «Kubs». Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process sākts arī pret būvuzraudzības uzņēmumu «CM Consulting».
Zolitūdes traģēdijas divās krimināllietās kopējais materiālais zaudējums un kompensācijas veido vairāk nekā 100 miljonus eiro.
Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
