Pērn pieprasījums no Latvijas ārstniecības personām pēc kvalifikācijas atzīšanas ārzemēs saglabājies līdzvērtīgs 2013.gada zemajiem rādītājiem, informēja Veselības inspekcijas (VI) pārstāve Agnese Gusarova.
Latvijas mediķiem joprojām maza interese par darbu ārvalstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušajā gadā VI speciālisti sagatavojuši dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs tikai 127 ārstniecības personām, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pēdējo piecu gadu laikā.
2010.gadā VI speciālisti sagatavoja dokumentus 187 ārstniecības personām, 2011.gadā - 196, 2012.gadā - 213, 2013.gadā - 127.
Pagājušajā gadā lielākā daļa no ārstniecības personām, kas vēlējās sākt profesionālo darbību ārvalstīs, bija vecuma grupas no 25 līdz 29 gadiem, no 35 līdz 39 gadiem un no 40 līdz 44 gadiem. Dati liecina, ka samērā jaunas ārstniecības personas izvēlas pamest valsti, lai iegūtu profesionālo pieredzi ārvalstīs.
Iepriekšējā gadā ārstniecības personas visbiežāk vēlējās uzsākt profesionālo darbību Norvēģijā - 59,8% - un Lielbritānijā - 22 %, retāk Vācijā - 9,4%.
Dokumentus kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs visvairāk ir pieprasījušas māsas. Vislielākais iesniegumu skaits kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs tika saņemts no Rīgā dzīvojošām ārstniecības personām.
Palielinājies arī saņemto iesniegumu skaits no ārstniecības personām, kuras atrodas ārvalstīs. 2013.gadā tika saņemti 16 iesniegumi no ārvalstīm, savukārt pērn - 24 iesniegumi.
Arī to ārvalstu ārstniecības personu skaits, kuras vēlas strādāt Latvijā, ir audzis. Inspekcija aizvadītajā gadā ir saņēmusi sešu personu iesniegumus kvalifikācijas atzīšanai Latvijā. Lielākoties personu kvalifikācija nebija atbilstoša Latvijā noteiktajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem, un personām tika piemērota vispārējā atzīšanas sistēma, nosakot papildu apmācību.