Iedzīvotāji starp ministriem pozitīvāk šomēnes novērtējuša zemkopības ministra Jāņa Dūklava (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) darbību, savukārt visnegatīvāk - labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) paveikto, komentējot aprīļa aptaujas rezultātus, pastāstīja «Latvijas Faktu» direktors Aigars Freimanis.
Freimanis norādīja, ka «ministri dzīvo atsevišķu dzīvi» no valdības kopumā un tiek vērtēti pēc darbiem un tā, ko par viņiem stāsta.
Zemkopības ministra darbu par pozitīvu nosaukuši 45,1% aptaujāto, par negatīvu - 25,9%. Savukārt 17,9% nezina, kā vērtēt Dūklava paveikto, bet 11% - nav dzirdējuši par šādu ministru. Sociologs pauda, ka Dūklavs «plus punktus» nopelnījis, jo asociējas ar zemkopības nozari un pats no tās ir nācis. Viņš tiek raksturots kā līdzsvarots un nobriedis. «Cits jautājums ir, vai viņš ir reformators un vai sabiedrība to prasa,» piebilda Freimanis.
Līdzīgi kā Dūklavs arī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība, NA) pirms darba valdībā ir strādājusi nozarē, tādēļ arī viņa sabiedrībā tiek vērtēta pozitīvi, salīdzinot ar citiem ministriem, komentēja «Latvijas Faktu» direktors. «Viņas tēls ir pietiekami spēcīgs, stabils. Dace Melbārde ir pārliecināta par savu darbu,» viņš sacīja. Melbārdes darbību pozitīvi šomēnes vērtējuši 41,9% respondentu, negatīvi - 24,2%, bet 19,8% norādījuši, ka viņiem nav atbildes. Reizē 14% atzinuši, ka viņi par esošo kultūras ministri nav dzirdējuši.
Par pārsteigumu Freimanis dēvēja veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) ierindošanos trešajā vietā, jo iepriekšējie ministri izpelnījuši sabiedrības nopēlumu un aptaujās atradušies lejasgalā. «Viņš asociējas ar pārmaiņām, motoru dzinējspēku, viņa komunikācija ir nesusi augļus,» komentēja sociologs. Freimanis piebilda, ka šāds atbalsts ir arī liels risks, jo sabiedriskā doma var būt arī nežēlīga. Rezultāti liecina, ka Belēviča darbību par pozitīvu vērtējuši 43,5%, negatīvu - 27%, bet 16,2% nezina, kādu vērtējumu paust par ministra paveikto. 13,4% respondentu nezina, kas ieņem veselības ministra krēslu.
Sabiedrībā atzinīgi tiek vērtēts arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kura darbu par pozitīvu atzinuši 45,2%, negatīvu - 31,4%, savukārt 15,9% nezina, kā vērtēt viņa paveikto. Reizē 7,4% nav dzirdējuši par šādu ministru. Freimanis teica, ka Vējonis «nav pārāk neko izjaucis» un kopš Latvijas iestāšanās NATO lielākoties aizsardzības ministrus iedzīvotāji vērtējuši vairāk pozitīvi nekā negatīvi. Politiķa atbalstu sabiedrībā ietekmējusi arī ģeopolitiskā situācija, piebilda «Latvijas Faktu» direktors.
Pirmajā pieciniekā ierindojas arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Freimanis komentēja, ka ministre ir pievilcīga sieviete, kā arī par viņas amatu sabiedrībai ir grūti spriest. «Viņa spēj izskatīties negaidīti,» noteica sociologs. Reiznieces-Ozolas darbību pozitīvi vērtējuši 37,7%, negatīvi - 24,8%. Savukārt 22,6% no aptaujas dalībniekiem nezina, kā vērtēt viņas paveikto. 14,5% par to, kurš šobrīd ieņemt ekonomikas ministra krēslu, nav dzirdējuši.
No ministriem visnegatīvāk sabiedrībā pagājušajā mēnesī vērtēta labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) darbība. Par negatīvu viņa paveikto atzinuši 42,3%, bet par pozitīvu - 27,9%. «Latvijas Faktu» direktors pauda, ka, esot labklājības ministra krēslā, esot grūti nopelnīt plus punktus sabiedrības acīs. Kaut arī ministri amatā stājas ar labo gribu, pēc laika viņi nespēj īstenot iepriekš nosprausto, tādēļ rodas spiediens no iedzīvotājiem. «To varētu saukt par fatālu neizbēgamību,» sacīja Freimanis.
Kaut arī citos mēnešos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs («Vienotība») bijis arī starp līderiem, aprīlī viņš ierindojas starp negatīvi vērtētajiem. Rinkēviča paveikto par negatīvu uzskata 44,8%, par pozitīvu - 35%. Reizē 13,8% respondentu nezina, kā raksturot ministra darbu, bet 6,5% nekad nav par viņu dzirdējuši. Freimanis skaidroja, ka viens no iemesliem šādam sabiedrības vērtējumam ir Rinkēviča paziņojums «Twitter» par savu seksuālo orientāciju, kā arī citi izteikumi, kuros viņš asi attiecas pret koalīcijas partneriem.
Pārējo valdības locekļu vērtējums sabiedrībā raksturojams kā neitrāls, jo liels skaits aptaujāto nespēj novērtēt viņu darbību, kā arī par vairākiem no viņiem nav dzirdējuši, pauda «Latvijas Faktu» direktors.
