Bruņotie spēki pirmo reizi divdesmit gados uz apmācībām iesaukuši rezerves karavīrus. Tie ir bijušie profesionāļi, kas no dienesta aizgājuši. Šobrīd pavēstes izsūtītas pirmajiem 300 rezervistiem, bet tuvāko gadu laikā militārās iemaņas būs jāatjauno līdz 3000 bijušo armijnieku, svētdien ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Vienu no 300 pavēstēm par ierašanos uz rudenī paredzētajām mācībām šonedēļ saņēma Jūlija Križinauskaite. Viņa no profesionālā dienesta aizgāja pirms diviem gadiem. Bijusi arī misijā Afganistānā. Šobrīd strādā Labklājības ministrijā, kur ir informācijas sistēmas uzturētāja. Uzzinot, ka armija organizē rezervistu mācības, viņa nojautusi, ka tas attiecas arī uz viņu, jo viņai ir bijusi pieredze dienestā, arī sociālajos tīklos esošie un bijušie dienesta biedri sākuši celt traci, tāpēc, ejot uz pastu pēc saņemtā aicinājuma, viņa jau zinājusi, kas sagaida.
Uz žurnālista jautājumu, kāda bija sajūta, Križinauskaite atbild: «Nuja. Urā. Lielākoties. Nu kas tad nu. Man ir pagājuši divi gadi, kopš es atvaļinājos. Varbūt tas cilvēks, kas ir aizgājis tik tikko nesen un sācis tikko iekārtoties civilajā dzīvē, viņam varbūt tas būtu: «Atkal jau?» Bet es jau paspēju noilgoties pa diviem gadiem.»
Armijā Jūlija bija sakarniece, ar pārtraukumu nodienēti vairāk nekā četri gadi. Jau sākot karjeru bruņotajos spēkos 2005.gadā, zinājusi, ka arī pēc aiziešanas no armijas viņas saites ar dienestu nebeigsies. «To paredz militārais likums, un likums ir lasīts, un, pat ja nebūtu lasīts, tas neatbrīvotu. Tur ir rakstīts, ka var iesaukt līdz mēnesim gadu laikā. Man tikai prieks, ka beidzot tas tiek darīts, jo solīja, solīja un nekā,» viņa norāda.
Mācību laikā darba devējs rezerves karavīram piešķir bezalgas atvaļinājumu, savukārt iesauktais saņem karavīra algu.
Darba devējam nav tiesību nelaist darbinieku.
Armijas vadība mazliet bažījas, vai visi būs izprotoši un nepasliktināsies attieksme pret rezerves karavīriem. Jūlijas priekšnieks, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks IT jautājumos Valdis Supe uzskata, ka pāris nedēļu mācības problēmas neradīs, aizstājējs jāmeklē nebūs.
Šis gads ir pirmais, kad budžets ļauj attīstīt armiju.
Var atjaunot bruņojumu un mācīties, lai uzlabotu kaujas spējas. Rezerves karavīri, papildus profesionālajai armijai un zemessargiem, ir viena no trim bruņoto spēku daļām. Bruņoto spēku mērķis ir panākt, lai to rīcībā ir 6000 karavīru, 8000 zemessargu un 3000 rezerves karavīru.
Līdz šim rezerves karaspēks eksistēja tikai uz papīra kā atvaļināto armijnieku saraksts.
Datu bāzē ir ap astoņiem tūkstošiem personu. Armija vispirms trenēs un apmācīs tos, kas no militārā dienesta atvaļinājušies nesen un kuru prasmes ir vieglāk atjaunot.
«Mūsu mērķauditorija būs tie karavīri, pirmkārt, kuriem ir kaujas pieredze. Ja mēs iesaucam uz piecām dienām, mēs iesaucam karavīru, kas atvaļinājies, sākot ar 2008.gadu pēdējo sešu gadu laikā, tad viņa iemaņu atjaunošanai mums ir nepieciešamas divas dienas. Mēs tālāk trīs vai četras dienas spējam gatavot kolektīvās iemaņas, jau gatavot kaujas spējīgu vienību. Ja mēs iesauksim tādu, kas dienēja obligātajā militārajā dienestā 1995.gadā, tad viņa individuālai sagatavošanai, iemaņu atjaunošanai jau mēs tērēsim visu šo atvēlēto laiku. Tādi, kas atvaļinājušies no dienesta no 2008.gada ar kaujas pieredzi, mums ir septiņi astoņi simti. Tieši no 2008.gada – tā ir mūsu mērķauditorija, mūsu profesionālie karavīri,» skaidro NBS komandieris Raimonds Graube.
Militārā dienesta likums paredz, ka
rezerves karavīram apmācības jāiziet vismaz reiz četros gados. Gada laikā mācību ilgums var būt līdz trīsdesmit dienām,
virsniekiem pat sešdesmit dienas. Ierašanās uz mācībām ir pienākums. Ir tikai daži iemesli, ko atzīs par attaisnojošiem. Piemēram, slimība vai darbs policijā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ja karavīrs neierodas, viņu var sodīt ar naudas sodu līdz 350 eiro. Pienākumi ir arī armijai, lai iesauktajam mācības nebūtu tukša laika izšķiešana. Tas prasa ievērojamus resursus.
Graube atzīst, ka valstij patlaban nav nekādu noliktavu, kur glabātos karavīru formas tērpi, ieroči, viss nepieciešamais, lai cilvēks varētu pēc nedēļas būt gatavs doties uzdevumos. «Nē, nav, protams, nav. Tas ir tas, ko mēs sakām. Tas ir tagad jāizstrādā, jo tas viss prasa ļoti lielus resursus.
Aptuvenās viena karavīra pilna ekipējuma formas ieroču ekipējuma izmaksas tiek lēstas aptuveni 10 000 eiro uz katru cilvēku,»
norāda komandieris
«Ir mums pieredze un mēs zinām, kā karavīram jābūt ekipētam un apbruņotam, gan individuāli gan ar visiem atbalstošajiem ekipējuma fragmentiem, visai sarežģītiem. Tai skaitā binokļi un tā tālāk. Mums ir pieredze Afganistānā, jau gandrīz desmit gadu garumā. Līdz ar to, iespējams, sākot jau ar Irāku. Līdz ar to mēs zinām, kāds ir minimālais karavīra nodrošinājums, lai būtu kaujas spējīgs visos laika apstākļos 365 dienas gadā un lai nebūtu, ka pie mīnus 10 grādiem viņš nespētu turpināt savu rīcību, tāpēc vien, ka nav pietiekami labi ekipēts. Otra galējība, kad runā - dodiet ieroci, mēs nāksim un karosim, ka tas ierocis vienīgais.
Es nevaru iedomāties situāciju, kad mēs ar baltiem apsējiem un ieroci rokās un civilos apģērbos iesim pa mežiem un veiksim kaut kādus aizsardzības uzdevumus.
Tas ir pret visām konvencijām, un es nedomāju, ka mums tā vajadzētu rīkoties. Līdz ar to ļoti lieli līdzekļi jāiegulda, lai mēs atbilstoši visām prasībām un militārai nepieciešamībai varētu nodrošināt katru indivīdu. Tāpēc mēs šogad šo procesu uzsāksim, bet tas nebūs skaitliski liels,» skaidro Graube.
Rezerves karavīru mācības ir pārbaudījums arī bruņotajiem spēkiem, jo nekas tāds iepriekš nav darīts. Nav zināms, vai pavēstes sasniegs visus iesaucamos. Rezultāti vēl neesot apkopoti, taču
šobrīd jau esot skaidrs, ka daļa no aicinātajiem atrodas ārzemēs.
Likums armijai atļauj rezervistiem atlīdzināt ceļa izdevumus, taču kārtība, kā to izdarīt, vēl esot jāizstrādā.