Latvija vēl ir ceļā uz nākotnes valsti, par kādu tika sapņots pirms 25 gadiem, lai arī liels ceļa gabals kopīgiem spēkiem jau ir pieveikts, Saeimas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latvijas Neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai, sacīja parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Pēc politiķes vārdiem, Latviju visvairāk apdraud alkatība un naudas kāre un valstī ir vēl daudz darāmā, lai izskaustu kliedzošus taisnīguma principa izkropļojumus.
Mūrniece: Latvijā vēl daudz darāmā, lai izskaustu kliedzošus taisnīguma principa izkropļojumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šodien vēl esam ceļā uz nākotnes Latviju, par kādu sapņojām pirms 25 gadiem. Uz to Latviju, kurā pastāv taisnīgums, vienotāks vērtību un ideju lauks. Kurā sevi apzināmies kā spējīgu un spēcīgu tautu. Uz to Latviju, kurā cieņa un labvēlība pret līdzcilvēku ir pašsaprotama; kur ikviens Latvijas pilsonis jūtas drošs par sevi un savu rītdienu. Uz to Latviju, kurā dzimst daudz vairāk bērnu, vairojot mūsu tautas dzīvo un gara spēku un kurā latviešu valstsnācijai, latviešu valodai un kultūrai ir iespējas pilnvērtīgi attīstīties un uzplaukt,» teica Mūrniece, uzsverot, ka liels ceļa gabals mūsu visu kopīgiem spēkiem jau ir pieveikts. Viņa arī aicināja nebīties no grūtībām, ko arī turpmāk prasīs sapnis par savu valsti.
Politiķe pauda, ka «Latvijā vēl ir daudz darāmā, lai izskaustu kliedzošus taisnīguma principa izkropļojumus». Valsts institūcijām ar vienlīdz lielu spēku un interesi jāaizstāv gan sabiedrības turīgākās, gan mazturīgākās daļas intereses, bet taisnīguma un sociālās vienlīdzības principam ir jābūt kā saules gaismai, kas klājas vienlīdz spoži gan pār tiem, kas slīd pa parketu, gan tiem, kas min nelīdzenu bruģi, akcentēja politiķe, piebilstot, ka tas veicinās sabiedrības uzticēšanos valstij.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas sabiedrība, līdzīgi kā citviet Austrumeiropā, piedzīvoja iepriekš vēsturē nebijušu pāreju uz tirgus ekonomiku, pauda Mūrniece. «Kamēr mūsu draugi Rietumos un mēs paši ticējām, ka Latvijas tautsaimniecība ātri un sekmīgi piemērosies veco demokrātiju brīvā tirgus modelim, resursi palika to aprindu rokās, kas tos pārvaldīja jau Latvijas PSR laikā. Izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienības finanšu līdzekļus un agrāko kontaktu tīklu, padomju laika konformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos,» klāstīja Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa norādīja, ka šie cilvēki domāja par savas labklājības nodrošināšanu, nevis valsts un tautas interesēm un viņi «demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brīvā tirgus ekonomiku, un diktēja visai sabiedrībai sev vien izdevīgus noteikumus». Pēc Mūrnieces domām, šāda notikumu gaita kropļoja un bremzēja Latvijas valsts attīstību.
«Šodien varam teikt, ka oligarhi liela mērā, lai arī ne pilnīgi ir izstumti no valsts politiskās pārvaldes. Tomēr ekonomikā tie turpina apdraudēt valsts stratēģiskās intereses, slēdzot Latvijas drošībai bīstamus darījumus. Latviju visvairāk apdraud alkatība un naudas kāre,» turpināja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa piebilda, ka valsts pastāvēšanu tautas interesēs apdraud arī naudas ietekme uz politiskajām partijām un varu.
Mūrniece savā uzrunā uzsvēra, ka tieši pirms gadsimta ceturkšņa šajā dienā pieredzējām principiālu taisnīguma uzvaru pār netaisnību un patiesības augšāmcelšanos - Augstākā Padome pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu». «Ar to tika pavērts ceļš mūsu valstiskuma atdzimšanai, kuru varmācīgi bija pārtraukusi padomju okupācija,» sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa arī akcentēja, ka «visgrūtākajos apstākļos mūsu tauta saglabā mūžīgas vērtības», par ko liecina mūsu izraušanās no pusgadsimtu ilgās apspiestības un stagnācijas. «Mēs spējām pieprasīt un atgūt brīvību. Nacionālu, demokrātisku, eiropeisku Latvijas valsti vēlējās atgūt latviešu valstsnācijas lielākā daļa un arī te dzīvojošās mazākumtautības,» pauda politiķe.
Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Latvijas valsts nepastāv ārpus mums. «Latvijas valsts esam mēs - tās stiprumu veido mūsu ticība sev, mūsu uzticība savai tautai un valstij. Un visstiprākās aizsardzības līnijas ir tās, kas iet caur mūsu sirdīm un prātiem,» teica Mūrniece un sveica klātesošos, visus tautiešus un Latvijas valstij uzticīgos tuvumā un tālumā Latvijas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienā.
Uzrunas svinīgajā Saeimas sēdē teica arī Igaunijas parlamenta prezidents Eiki Nestors, Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Loreta Graužiniene, kā arī Islandes parlamenta priekšsēdētājs Einars Gudfinsons. Savukārt ASV vēstniecības pārstāve Šārona Hadsone-Dīna nolasīja ASV viceprezidenta Džo Baidena apsveikumu svētkos.
Saeimas svinīgajā sēdē piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, atjaunotās Latvijas eksprezidenti, 12.Saeimas deputāti, Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, un Saeimas sasaukumu priekšsēdētāji, kā arī Ministru kabineta locekļi un citas Saeimas apstiprinātās amatpersonas.
Tāpat uz svinīgo sēdi bija aicināts ārvalstu diplomātiskais korpuss, Latvijas neatkarības kustības aktīvisti, tradicionālo konfesiju un garīdzniecības pārstāvji, kā arī Zolitūdes traģēdijas glābšanas darbos iesaistītie glābēji, 5.Jauniešu Saeimas deputāti, kuri būs ieguvuši nākotnes politiķa titulu, un citi.
Svinīgajai sēdei sekos svētku koncerts, kurā muzicēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris «Latvija» diriģenta Māra Sirmā vadībā, kā arī maestro Raimonds Pauls un Rīgas Doma kora skolas audzēkņi. Koncertā skanēs latviešu komponistu skaņdarbi.