Pērn vērojams dzimstības pieaugums un arī mirstības samazināšanās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie veselības aprūpes statistikas dati.
Pagājušajā gadā vērojama pozitīva tendence mirstības un dzimstības rādītājos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Statistikas dati par iedzīvotāju veselību pērn iecina, ka par 5,6 procentiem pieaudzis dzemdību skaits (2014.gadā 21 229 dzemdības, 2013.gadā - 20 094 dzemdības). Tāpat pozitīva tendence vērojama grūtnieču aprūpē – samazinājies to dzemdētāju skaits, kuras nav stājušās uzskaitē, kā arī vairāk veikti ultrasonogrāfijas izmeklējumi grūtniecības laikā.
Vienlaikus 2014.gadā vērojams arī abortu skaita samazinājums – par 2 procentiem samazinājies kopējais abortu skaits, bet par 4 procentiem samazinājies mākslīgi veikto abortu skaits.
Uzlabojums vērojams arī mirstības datos. Pērn reģistrēta zemākā zīdaiņu mirstība pēdējos 10 gados - 3,9 uz 1000 dzīvi dzimušiem. 2013.gadā reģistrēts 91, bet 2014.gadā 83 gadījumi. SPKC speciālisti uzsver, ka īpaši samazinājies mirušo zīdaiņu skaits vecuma grupā no 28 dienām līdz 1 gadam (2013.gadā - 39 mirušie, 2014.gadā – 22).
Arī kopējais nāves gadījumu skaits samazinājies - pērn par 3%, salīdzinājumā ar 2012.gadu. 2014.gadā miruši 28 188 iedzīvotāji, 2012. gadā - 29 054.
Galvenie nāves cēloņi saglabājas nemainīgi - līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2014. gadā visbiežākais mirstības cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības - tas bijis nāves cēlonis 57% gadījumu. Šā cēloņa dēļ 2014.gadā miruši 16 076 iedzīvotāji, no tiem 6701 vīrietis un 9375 sievietes.
Ļaundabīgie audzēji ir otra izplatītākā nāves cēloņu grupa - 21% no visiem nāves cēloņiem jeb 5974 gadījumi. Biežākā audzēju lokalizācija, kas izraisa mirstību vīriešiem, ir bronhu un plaušu ļaundabīgs audzējs, savukārt sievietēm - krūts ļaundabīgs audzējs.
Trešais biežākais mirstības cēlonis ir ārējās iedarbes sekas - dažāda veida negadījumi, kā arī pašnāvības un slepkavības, kas ir aptuveni 6% no visiem nāves cēloņiem. 2014.gadā šā cēloņa dēļ miruši 1861 iedzīvotājs, no tiem 76% ir vīrieši.
Dzimstības rādītāju uzlabošanās, kā arī mirstības mazināšanās ir pozitīvs signāls valsts attīstībai un nākotnei. Vienlaikus, ņemot vērā, ka galvenie mirstības rādītāji ir sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās kaites un ārējie nāves cēloņi, to apjomu ir iespējams vēl būtiski samazināt, ar veselīgu dzīvesveidu novēršot riska faktorus, uzsver veselības ministrs Guntis Belēvičs.
«Tas ir pamats, kādēļ Latvija var kļūt par valsti, kurā dzīvo veselīgākie cilvēki pasaulē. Būsim veseli un tendēti uz veselības saglabāšanu – lietosim uzturā veselīgu pārtiku, būsim fiziski aktīvi, veiksim nepieciešamās profilaktiskās veselības pārbaudes un teiksim nē alkohola lietošanai, smēķēšanai un citu atkarību izraisošām vielām!» aicina Belēvičs.
Ministrs norāda, ka patlaban iesniegti priekšlikumi «Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam» projektam, kas paredz trīs pasākumus iedzīvotāju veselības veicināšanai: paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotajos izdevumos ietveramos izdevumus ar maksātāja un viņa ģimenes locekļu izdevumiem par sporta nodarbībām; nodrošināt veselības mācību kā obligātu priekšmetu vispārizglītojošajās skolās 1.-12. klasēs un palielināt sporta stundu skaitu vismaz līdz trīs sporta stundām nedēļā; kā arī definēt, ka ēdināšanas pakalpojumu iepirkumā ir prasība pretendentam novirzīt pārtikas produktu iegādei vismaz 85% no ēdināšanas izdevumiem, kuri segti no valsts budžeta.