Palielinot finansējumu, Latvija cīņā ar nelegālajiem imigrantiem ir gatava misijās Eiropas dienvidos palielināt robežsargu skaitu, taču konkrētu palielinājumu pagaidām ir pāragri minēt, pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Kozlovskis: Palielinot finansējumu, Latvija ir gatava Eiropas dienvidos palielināt robežsargu skaitu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas robežsargi jau vairākus gadus sekmīgi piedalās misijās Eiropas dienvidos, lai cīnītos ar nelegālajam imigrantiem un cilvēku kontrabandu. Ja finansējums tiek palielināts, tad Latvija rotācijas kārtībā ir gatava nosūtīt ekspertus, kā arī papildu robežsargus, kas palīdzētu cīnīties ar cilvēku kontrabandas fenomenu. Pašlaik šādās Eiropas apmaksātās misijās atrodas vairāki desmiti Latvijas robežsargu, piemēram, helikoptera piloti.
«Šobrīd precīzu skaitli, par cik varam palielināt robežsargu skaitu, es nevaru nosaukt,» norādīja ministrs.
Tāpat
ministrs skaidri neatbildēja uz jautājumu, vai Latvija ir gatava uzņemt bēgļus no Āfrikas.
«Tas ir filozofiski retorisks jautājums. Šobrīd bēgļu uzņemšana Eiropā balstījusies uz brīvprātības principa. Skaidrs, ka Latvija nav galamērķis nevienam bēglim, tostarp tiem, kas jau šobrīd nelegāli šķērso Latvijas austrumu robežu, piemēram, vjetnamiešiem. Ir vecā Rietumeiropa, kur ir cits labklājības līmenis, taču
bēgļu uzņemšana, visticamāk, nevar notikt piespiedu kārtā,»
uzsvēra Kozlovskis.
Maija vidū ES institūcijas nāks klajā ar visaptverošu migrācijas plūsmu pārvaldības redzējumu uz nākamo periodu. Jūnijā šie jautājumi tiks apspriesti ES dalībvalstu starpā, skaidroja Kozlovskis.
«Mans redzējums ir tāds - kamēr neatradīsim risinājumu sadarbībai ar trešajām valstīm, lai izskaustu šo fenomenu, kad kuģi ar simtiem cilvēku uz borta var izbraukt nekontrolēti, tikmēr šis ienesīgais rūpals turpināsies,» uzsvēra Kozlovskis.
Ministru satrauc ne tikai Āfrikas bēgļu problēma. Ja situācija Ukrainā kļūs vēl sliktāka un militārais konflikts pieņemsies spēkā, tad
Baltijas valstis, visticamāk, saskarsies ar lielu bēgļu plūsmu no Ukrainas.
«Ja mēs paši netiksim galā, tad gribēsim, lai Eiropa mums palīdz. Ja mēs nesniegsim palīdzību saistībā ar Āfrikas bēgļiem, tad vai mēs tiksim galā, kad robežu šķērsos pārsimts tūkstoši bēgļu no Ukrainas,» retoriski norādīja ministrs.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments (EP) balsoja par rezolūciju, kurā cita starpā tiek aicināts dalībvalstīm ieviest saistošas ieceļojušo patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas. Arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers EP debatēs pavēstīja, ka EK ierosinās visā ES noteikt bēgļu kvotas.