Saeima ceturtdien atbalstīja līdzšinējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkārtotu iecelšanu amatā.
Ēriku Kalnmeieru atkārtoti ieceļ ģenerālprokurora amatā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Koalīcijas partneri pirmdien pēc sanāksmes pauda vienbalsīgu atbalstu Kalnmeieram. Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība») pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka valdību veidojošo partneru vidū bija vienbalsība, ka Kalnmeiers atkārtoti jāieceļ ģenerālprokurora amatā.
Arī Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi Kalnmeiera atkārtotu ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā. Priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimā iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Par Kalnmeieru nobalsoja 76 deputāti, Ilze Viņķele (V) balsojumā atturējās, bet Artis Rasmanis (ZZS) un Juris Viļums (LRA) bija sēdē, bet nenobalsoja.
Maija pirmajā pusē runājot par savām prioritātēm, Kalnmeiers norādīja, ka galvenā prioritāte būtu nodrošināt vienmērīgumu un stabilu prokuratūras darbu. Viņš uzskata, ka aizvadītajos piecos gados prokuratūra strādājusi vienmērīgi, rezultāti ir stabili un nav bijuši nekādi būtiski kritiskumi, lai gan, kā jebkurā iestādē, bijušas arī neveiksmes.
«Ir ievērota politiskā neitralitāte un objektivitāte, lai arī var strīdēties par atsevišķām lietām, taču domāju, ka prokuratūra šos kritērijus veiksmīgi ir izpildījusi,» uzsvēra Kalnmeiers.
Otra prioritāte, ņemot vērā valsts ekonomiskā stāvokļa un budžeta prognozes turpmākajiem trīs gadiem, ir nepieļaut rezultātu pasliktināšanos, jo tas ir tiešā veidā saistīts ar iespēju, ka varētu atsākties cilvēku pastiprināta aiziešana pensijā.
Viņš uzskata, ka prokuratūras darbs ir apmierinošs un atbilstošā līmenī. Viņaprāt, ir svarīgi šo līmeni noturēt un neizvirzīt abstraktus mērķus, jo turpmākie gadi būšot smagi.
Kalnmeiers dzimis 1960.gadā. 1987.gadā viņš beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, bet 2004.gadā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē.
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu viņš deklarējis, ka vislielākie bezskaidrās naudas uzkrājumi viņam ir AS «Swedbank» - 51 882 eiro. Algā prokuratūrā viņš saņēmis 45 566 eiro, savukārt no īpašuma pārdošanas - 4500 eiro. Ģenerālprokurora īpašumā ir dzīvoklis Ugāles pagastā un 1997.gada izlaiduma vieglā automašīna «VAZ 2121».
Ģenerālprokuroru pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.
Tieslietu padome iepriekš slēgtā balsojumā atbalstīja Kalnmeiera kandidatūras virzīšanu ģenerālprokurora amatam.