Valsts izmaksas izņemto transportlīdzekļu un lietisko pierādījumu uzglabāšanai pēdējos gados ir pieaugušas, pagājušajā gadā sasniedzot 1 700 445 eiro, secinājusi Valsts kontrole (VK).
VK: Izņemto transportlīdzekļu un lietisko pierādījumu uzglabāšana pērn izmaksājusi € 1,7 miljonus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tikmēr valsts budžeta dotācijas šim mērķim pēdējo divu gadu laikā ir palielinājušās par 650 000 eiro.
VK atgādina, ka transportlīdzekļa konfiscēšana par pieļautajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tika ieviesta 2005.gadā un tās mērķis bija veicināt sodu raitāku nomaksu. Tomēr revīzijā konstatēts, ka
šāda pieeja neveicina pārkāpēju atbildību, bet pati sistēma rada papildu izdevumus un zaudējumus valstij.
Revidenti guvuši pārliecību, ka no 2014.gadā izņemtajiem transportlīdzekļiem tikai 27% gadījumu vainīgā persona bez vilcināšanās samaksājusi sodu un arī glabāšanas izdevumus. Savukārt
28% gadījumu izdevumi netiks atgūti, jo lieta ir vai nu izbeigta, vai arī tā ir pārkvalificēta par krimināllietu.
Pagājušā gada nogalē nesegto izdevumu summa sasniedza trīs miljonus eiro. Turklāt revidentu veiktā analīze liecina, ka no šīs summas atgūt varētu vien 20%.
Kā viens no iemesliem, kāpēc ir pieauguši izdevumi šajā jomā, ir glabāšanas vietu samazināšana - ja līdz 2012.gadam katrā rajona centrā bija pa uzglabāšanas vietai, tad pēc tam tās no 22 samazinātas uz deviņām visā valstī.
Palielinoties attālumam līdz vietai, kur transports jānogādā, pieaugušas arī kopējās pārvietošanas izmaksas,
norāda VK.
Valstij nesamērīgas izmaksas veido arī lietisko pierādījumu uzglabāšana, ko pēdējos gados īpaši dārgu ir padarījusi šo lietu uzglabāšana komersantu noliktavās. Proti, pēdējo gadu laikā ir strauji palielinājusies komersantu noteiktā cena par pierādījumu uzglabāšanu. Piemēram, 2010.gadā par vienu kubikmetru izņemtā šķidruma bija jāmaksā 18 eiro, bet 2014.gadā - jau 77 eiro.
Pašreiz pastāvošā kārtība rada situācijas, kad mantas tiek ilgi uzglabātas, veidojot nepamatoti lielus izdevumus. Kā piemēru Valsts kontrole min 28 tvertnes ar naftas produktiem, kas tiek uzglabātas divus gadus, un šo gadu laikā par to uzglabāšanu ir samaksāti jau 79 000 eiro, turklāt tās joprojām tiek uzglabātas.
Pēc Valsts kontroles domām, procesa virzītājam būtu jānosaka skaidra prasība aprēķināt iespējamos zaudējumus valstij un pieņemt lēmumu pārtraukt glabāt lietiskos pierādījumus, kuru apgrozība ir aizliegta. Tāpat būtu jāizvērtē gadījumi, kad iespējama tikai paraugu uzglabāšana, nevis viss konfiscētais apjoms.