VK: Iepriekšējā plānošanas periodā neefektīvi izlietoti € 14,5 miljoni ERAF līdzekļu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā konstatējusi, ka

ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību.

Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.

VK atgādina, ka no ERAF 2004.-2006.gada plānošanas periodā atbalstītajiem projektiem uzņēmējdarbības un inovāciju jomā vismaz 30% komersantu, kas saņēma atbalstu 50,5 miljonu eiro apmērā, darbību neturpina. Jaunākajā revīzijā VK atzīst, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - nav pietiekami ņēmušas vērā 2004.-2006.gada periodā «gūtās mācības», jo arī ERAF 2007.-2013.gada perioda atbalsts uzņēmējdarbības un inovāciju jomā nav nodrošinājis iespējami maksimālo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jo nav pievērsta pietiekama uzmanība atbalstīto projektu ilgtspējai.

No revīzijas izlasē iekļautajiem ERAF atbalstītajiem projektiem

tikai 20% gadījumu tika sasniegti projektu iesniegumos norādītie plānotie rezultāti, 68% gadījumu plānotie rezultāti netika sasniegti vai tika sasniegti daļēji,

savukārt 12% gadījumu plānoto rezultātu sasniegšanu nebija iespējams novērtēt. Piemēram, kāda finansējuma saņēmēja ražošanas apjomi trīs gadu laikā pēc pēdējā atbalsta finansējuma saņemšanas sasniedz tikai 3,6% no plānotā, turklāt finansējuma saņēmējs tikpat nesekmīgi ir īstenojis vēl trīs projektus, kopumā saņemot atbalsta finansējumu 4,8 miljonu eiro apmērā. Vēl kādam finansējuma saņēmējam tika izmaksāts atbalsta finansējums 50 553 eiro apmērā, bet trīs gadu laikā pēc ERAF atbalsta izmaksas tam vispār nebija neto apgrozījuma.

VK konstatējusi, ka

katram trešajam finansējuma saņēmējam neto apgrozījums pēc atbalsta finansējuma saņemšanas samazinājās,

kā rezultātā VK neguva pārliecību, ka ERAF atbalsts būtu nozīmīgi sekmējis atbalstīto komersantu izaugsmi.

Revidentu veiktās projektu pārbaudes norāda, ka izlietotais finansējums nav pilnībā nodrošinājis plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu un ERAF 2007.-2013.gada periodā atbalsts 14,5 miljonu eiro apmērā nav ticis izlietots efektīvi.

Apakšaktivitātē «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde» ar mērķi atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi tika izmaksāts atbalsta finansējums 7,08 miljonu eiro apmērā. Revīzijā tika konstatēts, ka

80% no izlasē iekļautajiem finansējuma saņēmējiem nesasniedza plānotos rezultātus,

jo izstrādātos jaunos produktus un tehnoloģijas ražošanā ieviesa daļēji vai neieviesa vispār, lai gan tas tika paredzēts projekta iesniegumā. 15 finansējuma saņēmēji jeb 19% no kopējā atbalsta finansējuma saņēmušajiem neturpināja darbību vai par tās turpināšanu nākotnē ir šaubas.

Mērķu sasniegšana nav nodrošināta arī apakšaktivitātē «Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmās teritorijās». Ar mērķi veicināt komercdarbības attīstību īpaši atbalstāmās teritorijās un samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp plānošanas reģioniem un teritorijām izmaksāts atbalsta finansējums 7,4 miljonu eiro apmērā. Arī šajā gadījumā 80% no izlasē iekļautajiem finansējuma saņēmējiem nesasniedza plānotos rezultātus. Turklāt atbalsta finansējums, kas faktiski ir izmaksāts finansējuma saņēmējiem, ir 19,4% no sākotnēji plānotā, īstenoti ir tikai 15% no iesniegtajiem projektiem. Arī no realizētajiem projektiem 15 finansējuma saņēmēji jeb 15% no kopējā to skaita neturpina darbību vai par tās turpināšanu nākotnē ir šaubas. Kopumā projekti ir īstenoti 36 novados, tai skaitā 16 novados ir īstenots tikai viens projekts katrā, un pat novados, kuros tika īstenoti vairāki projekti, nav vērojama teritoriālās attīstības indeksa uzlabošanās.

«ERAF finansējuma saņēmēji projektu iesniegumos solīto uztver tikai kā nepieciešamu formalitāti iesnieguma apstiprināšanai. Nepievēršot pienācīgu uzmanību plānoto rādītāju sasniegšanas nepieciešamībai, netiek veicināta finansējuma saņēmēju atbildība par projektu iesniegumos norādītās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai, kā rezultātā finansējuma saņēmēji projektu iesniegumos plānoto uztver kā atlases kritēriju iesnieguma apstiprināšanai, nevis apņemšanos izmaksāto atbalsta finansējumu izmantot efektīvi, sasniedzot ne tikai projekta mērķus, bet arī sekmējot politikas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu un pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības attīstību,» uzsver VK.

Kopumā revidentu veiktajās pārbaudēs konstatētais liecina, ka tiesiskā regulējuma ietvaros realizētā

LIAA faktiskā rīcība, pārbaudot projektu rezultātu sasniegšanu, nerada priekšnosacījumus, lai ERAF atbalsta finansējuma saņēmēji projektus īstenotu efektīvi.

VK ir ieteikusi LIAA izskatīt iespēju pilnveidot gada pārskata pārbaudes veikšanas procedūru, samazinot noteikto būtisko pārmaiņu iestāšanās robežvērtību neto apgrozījuma izmaiņām, un vērtēt neto apgrozījuma izmaiņas vismaz pēdējo trīs gadu laikā, izmantot alternatīvus informācijas avotus, kā arī uzlabot iekšējās administratīvās procedūras, veicot pārbaudes uz vietas.

Lai nodrošinātu, ka ar pieejamo ERAF finansējumu uzņēmējdarbības un inovāciju atbalstam 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiktu sasniegts maksimāls efekts, VK ir ieteikusi EM sadarbībā ar Finanšu ministriju izskatīt iespēju noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu noteikt finansējuma saņēmēja pienākumu sasniegt projekta mērķi un plānotos rezultātus, kā arī administrējošo iestāžu rīcību gadījumos, kad mērķis un plānotie rezultāti netiek sasniegti.

Tāpat VK aicinājusi Finanšu ministriju tiesību aktos noteikt kārtību, kādā projektu iesniedzējiem jāplāno un jāpamato projekta ietekme uz saimniecisko darbību, kā arī pilnveidot projektu vērtēšanas kritērijus un nepieļaut atbalsta finansējuma izmaksu gadījumos, kad ir pamatotas šaubas par komersanta spēju turpināt darbību pēc pēdējā atbalsta maksājuma saņemšanas.

ERAF kopējais finansējums bija 2,4 miljardi eiro, un tas bija paredzēts ekonomikas un sociālās kohēzijas stiprināšanas līdzfinansēšanai,

lai novērstu reģionu galvenās atšķirības, atbalstītu attīstību un reģionālo ekonomiku strukturālu pielāgošanu, īstenotu Eiropas Kopienas prioritātes - stiprināt konkurētspēju un inovācijas, izveidot un saglabāt pastāvīgas darbvietas un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

VK revīzijā tika pārbaudīti 318 projekti ar kopējo izmaksāto atbalsta finansējumu 110 364 819 eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu