Valsts prezidenta vēlēšanām izvirzīti cienīgi kandidāti, tomēr par «Saskaņas» izvirzītā kandidāta Sergeja Dolgopolova nostāju dažos jautājumos varētu rasties šaubas, uzskata eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa pieļāva, ka izredzes prezidentu ievēlēt jau pirmajā kārtā ir lielākas, nekā patlaban varētu šķist.
Pati tomēr uz šo amatu atkārtoti piekristu kandidēt tikai tad, ja būtu jānodrošina konkurence kādam «ļoti kaitīgam» kandidātam, kas varētu rīkoties pretēji Latvijas interesēm, šādu viedokli LTV raidījumā «Viens pret vienu» pauda Vaira Vīķe-Freiberga.
Vērtējot prezidenta amatam izvirzītos kandidātus, eksprezidente pauda, ka Dolgopolovam varētu būt grūtības ar pilnu pārliecību pārstāvēt visus cilvēkus Latvijā, jo gadiem strādājis opozīcijā, un pastāv šaubas par viņa jūtām, uzskatiem par to, kas notiek Ukrainā, un par to, kādai jābūt Latvijas nākotnei. Dolgopolova mīnuss ir viņa pārstāvētās partijas līgums ar partneri Krievijā, un tas patlaban daudziem latviešiem nav simpātiski, un viņš arī nepārstāv viedokli, kādu Latvija līdz šim ieņēmusi.
Savukārt, runājot par pārējo trīs kandidātu personīgajām īpašībām, viņa norādīja, ka katram no tiem ir savi plusi un pieredze, un viņi būtu spējīgi šo amatu veikt, uzskata Vīķe-Freiberga.
Jautāta, vai viņai ir kādi favorīti, eksprezidente norādīja, ka Latvijas Reģionu apvienības virzīto kandidātu Mārtiņu Bondaru pazīst jau kopš laikiem, kad viņš bijis zēns, un raksturoja Bondaru kā inteliģentu, gudru un apsviedīgu cilvēku, kam ir visas nepieciešamās īpašības, lai kļūtu par prezidentu. Taču viņa veltīja labus vārdus arī pārējiem diviem kandidātiem, norādot, ka ZZS virzītais Raimonds Vējonis ir apzinīgi veicis aizsardzības ministra pienākumus un nav licis vilties, savukārt Egilu Levitu viņa novērtēja kā augsti kvalificētu, inteliģentu, apdāvinātu cilvēku ar plašu starptautisko pieredzi un redzējumu. Viņa gan piebilda, ka, līdzīgi kā Dolgopolovam, arī Levitam, iespējams, būtu grūti pārstāvēt plašu sabiedrības viedokli, tikai pretējā nozīmē kā «Saskaņas» kandidātam, norādot uz Levita nacionālo nostāju.
Vīķe-Freiberga neuzskata, ka prezidenta vēlēšanas varētu uzskatīt par pārbaudījumu valdības stabilitātei.
«Tik dramatiski nav, esam pārdzīvojuši ne to vien,» viņa norādīja, atgādinot, ka laikā, kad pati pirmo reizi kandidējusi uz prezidenta amatu, bija pieci kandidāti un pirmajā kārtā nevienam nebija vairākuma, taču viņa tika ievēlēta otrajā kārtā. Viņa arī atgādināja, ka otrā Valsts prezidenta Gustava Zemgala ievēlēšanai bijušas nepieciešamas pat deviņas kārtas.
Vērtējot, kāpēc koalīcijai, pretēji solītajam, nav izdevies vienoties par vienu kandidātu, eksprezidente norādīja, ka tas nozīmē, ka koalīcija nav tik vienota savās domās, nostājās un politiskajos mērķos, kā Latvijas caurmēra iedzīvotājs varētu cerēt.
Vienoties par konkrētu kandidātu, visticamāk, traucē partiju vēlme mēroties spēkiem un demonstrēt muskuļus.
Varbūtība, ka prezidentu ievēlēs pirmajā kārtā, ir lielāka, nekā šķiet, tāpat kā iepriekš pirmajā tūrē aši tika ievēlēts Andris Bērziņš, viņa piebilda.
Vīķe-Freiberga norādīja, ka viņas kandidatūras izvirzīšana Valsts prezidenta amatam vēlēšanu otrajā kārtā vairs nav aktuāla,
jo tas neietilpst ne viņas pašas dzīves plānos, ne arī atbilst demokrātiskiem procesiem. «Man šķiet, ka aizkulisēs atklāti vai slēgtā sabiedrībā figurē virkne kandidātu, kas arī savulaik ir tikuši apsvērti.
Ja izvirzītie vairākumu neiegūs, būs viegli uzstādīt nākamo spēlētāju soliņu,
ieskaitot vārdus, ko esmu dzirdējusi aizkulisēs, bet kas nav nosaukti medijos,» norādīja eksprezidente. Aizkulisēs dzirdētos vārdus gan viņa atturējās nosaukt.
Vienlaikus eksprezidente uzsvēra:
«Es ietu uz barikādēm, ja būtu ārkārtas situācija.»
Ja parādītos kāds kandidāts, kas aģitē par Latvijas izstāšanos no NATO un ES, un aģitētu, ka Latvijas vieta ir līdzās Krievijai, viņa iesaistītos publiskā argumentēšanā, un, ja nebūtu neviena cita, kas nodrošina konkurenci šādam cilvēkam, tikai tad piekristu pati kandidēt uz prezidenta amatu.
Vīķe-Freiberga atkārtoti norādīja, ka
tautas vēlēts prezidents Latvijā būtu riskanta ideja balsu pirkšanas dēļ,
kas tiktu īstenota, ieguldot lielus līdzekļus reklāmā. Viņa atgādināja pieredzi ar Eiropas Parlamenta deputāti, par kuras viedokli un plāniem īsti nevienam skaidrības nav bijis, taču vēlēšanu laikā viņas seja bija redzama uz katra stūra, kas arī noveda pie viņas popularitātes celšanās un ļāva tikt ievēlētai.
Eksprezidente norādīja - ir zinātniski pierādīts, ka seja, ko cilvēki redz medijos atkal un atkal, kļūst arvien populārāka, tāpēc arī gadījumā, ja prezidentu vēlētu tauta, pastāv risks, ka ar masīvas reklāmas kampaņas palīdzību varētu tikt ievēlēts kāds, kas var kaitēt Latvijai.
