Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS) četru gadu laikā nav samaksājusi par sniegto pakalpojumu 32 miljonus eiro, kas pašlaik veido 23 miljonus eiro lielus zaudējumus, jo statistiski katrs piektais pacients, ko slimnīcai atved neatliekamā palīdzība, ir no valsts puses neapmaksāts, intervijā laikrakstam «Diena» atzīst slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.
Viņa stāsta, ja vidējais gultas dienu skaits slimniekam ir astoņas dienas, tad slimnīca diennaktī nesaņemam samaksu par aptuveni 120 pacientiem.
«Diennaktī atved vai paši atbrauc aptuveni 200 pacientu. Stacionējam vidēji 60 līdz 70. Vairāk par pusi pēc neatliekamās palīdzības sniegšanas var iet mājās. Bet līdz tam visi pacienti tiek izmeklēti, saņem ārstēšanās rekomendācijas, tādējādi mēs izdarām arī daļu darba, kas būtībā attiecas uz ambulatoro sektoru,» stāsta Slokenberga.
Viņa atzīst, ka situācija nav dramatiska, bet tā ir nopietna, jo zaudējumi sāka veidoties no 2010.gada, tas bija pēdējais, kad RAKUS strādāja ar peļņu. Cēlonis ir krīzes laikā īstenotā konsolidācija - tika būtiski samazināti tarifi, noņēma arī piemaksu par to, ka minētā iestāde ir universitātes slimnīca.
«Domāju, ka visu slimnīcu galvenie ārsti ir pelnījuši īpašu apbalvojumu par virtuozitāti - nevienā biznesa jomā nav iedomājams, ka spēles noteikumi pēkšņi mainās burtiski gada pēdējās dienās un ar jauno gadu tas pats darbs jādara par daudz zemāku samaksu.
Pa četriem gadiem valsts nav samaksājusi par sniegto pakalpojumu 32 miljonus eiro, tāpēc mums izveidojušies 23 miljoni eiro lieli zaudējumi,»
atzina valdes priekšsēdētāja.
Jebkuram pacientam tiek piedāvāts atliktā maksājuma variants, sadalot kopīgo summu atbilstoši katra iespējām samaksāt. Ja paiet laiks un tomēr nemaksā, vispirms slimnīca pati mēģina sazvanīt, pārliecināt, ka parāds jānokārto. Galējā variantā, ja maksājuma kavējums ir vairāk nekā pusgadu, tad lieta tiek nodota parādsaistības piedzinējiem.
«Protams, par bezpajumtniekiem līdzekļus tērējam neadekvāti daudz, taču citādi rīkoties nevaram.
Ar to diemžēl jārēķinās,» atzina Slokenberga.
