Dinozaurus mīl visi, vai ne? Senie briesmoņi, kas siroja pa zemi laikā, kad tā bija jauna un mežonīga, ir fascinējoši un noslēpumaini. Lai gan pētnieki ir atklājuši ne mazums faktu par šo dzīvnieku ikdienu, tomēr joprojām var uzdot jautājumu, vai mēs patiešām zinām visu par dinozauriem?
Līdz zināmam brīdim tika uzskatīts, ka dinozauri ir tikai ļoti lieli reptiļi, tādēļ tika pieņemts, ka milzeņi vilka pa zemi mīkstas, nokarenas astes. Kopš 1970.gadiem paleontologi ir pamatīgi izpētījuši dinozauru uzbūvi un secinājuši, ka astes veidoja pārkaulojušās cīpslas. Tās bija gana spēcīgas, lai dzīvnieki varētu tās pacelt. Galu galā – kā gan citādi septiņas tonnas smagie tiranozauri spētu paskriet ar ātrumu 40 kilometri stundā. Plēsonīgo zauru ādas krāsu gan noteikt ir neiespējami, iespējams, tos rotāja tumši plankumi vai svītras, kas palīdz maskēties.
Domājot par dinozauriem, mums uzreiz nāk prātā svelmains klimats un neizbrienami džungļi. Taču jāatceras, ka šie dzīvnieki dzīvoja visā pasaulē 160 miljonus gadu, tas nozīmē, ka tie mita dažādos klimatiskajos apstākļos un dažādās vietās. Lielie dinozauri bija lēni aukstasiņu dzīvnieki, taču, izrādās, tiranozauram bijušas gan aukstas, gan siltas asinis. Milzīgais spinozaurs bijis gaļēdājs, taču dzīvojis ūdenī. Zauru pasaule bija dažāda, taču nekas neliedz iedomāties dinozaurus bradājam pa sniegu, vai ne?
Uz zemes mita ļoti dažādu izmēru dinozauri, tieši tādēļ tie spēja izdzīvot tik neaptverami ilgu laiku. Izrādās, populārais tiranozaurs nebija vislielākais briesmonis. Marokā atrasts sena dzīvnieka skelets, kura garums bijis teju 15 metru un muguru rotāja milzīga bura. Tas ir spinozaurs: briesmonis - amfībija un brutālākais no senajiem slepkavām. Iespējams, ir dzīvojis arī miniatūrs zaurs – nanotirāns. Pēc dažām teorijām dzīvnieku izmēru noteica tas, ka tobrīd Zemei bija citāda gravitācija un gaisa sastāvā – vairāk skābekļa. Taču izrādās, lielo zauru kaulos bija īpaši gaisa pūslīši, kas padarīja tos vieglākus. Tā kauli varēja izaugt lielāki. Vēl iemesls – sieviešu dzimuma zauri dēja olas, nevis iznēsāja un dzemdēja mazuļus.
Spēcīgi rēcieni ir karaliskas skaņas, vai ne? Atcerēsimies tiranozaura rēcienus filmā «Juras laikmeta parks», taču diemžēl tās ir tikai filmas veidotāju fantāzijas. Zinātnieki pēta putnus un reptiļus, cerot izprast, kā «runāja» tiranozauri. Varbūt kā krokodili vai strausi? Varbūt tie spiedza, rēca vai kurkstēja? Patiesību mēs nekad neuzzināsim, jo diezin vai ir saglabājies kāds 65 miljonus gadu vecs audioieraksts.
Tas ir ļoti smieklīgs apgalvojums. Zauropodiem un stegozauriem gurnu daļā bija liels dobums, kas, iespējams, kalpoja kā nervu kanāls muguras smadzenēm. XIX gs. paleontologi uzskatīja, ka, iespējams, šiem dinozauriem bija aizmugurējās smadzenes, kas koordinēja kāju un astes darbību. Patiesībā ļoti daudziem mugurkaulniekiem muguras smadzenēs ir paplašinājums, kas regulē roku un kāju darbību bez jebkādām otrajām smadzenēm. Līdzīgi kā dažu sugu putni, stegozauri un zauropodi šādā dobumā varēja glabāt pārtikas rezerves. Jebkurā gadījumā tur nebija nekādu smadzeņu.
Filmā «Dinozauru autopsija» redzēsim, kā, izmantojot jaunākās specefektu tehnikas, labākie veterinārārsti, paleontologi un anatomi veido masīvo monstru – tiranozauru. Tas izskatās teju kā dzīvs no ārpuses un iekšpuses. Entuziastu neatlaidīgais darbs vainagosies ar šokējošiem faktiem un secinājumiem. «Dinozauru autopsija» vienlaikus tiks pārraidīta 171 valstī, 45 valodās.
Ja esi gatavs satikt senos un zudušos milzu dzīvniekus, tad «National Geographic» īpašā dinozauru nedēļa ir domāta tieši tev! «Dinozauru autopsija» 7.jūnijā plkst. 21:00; «10 visu laiku lielākie nezvēri» 8.jūnijā plkst.21:00; «T.Rex - izdzīvotājs» 9.jūnijā plkst.21:00, «Dinozauru kauja» 10.jūnijā plkst. 21:00, «Lielāks nekā tiranozaurs» 11.jūnijā plkst.21:00.
