Kad iedzīvotāji lepojas ar Latviju, visbiežāk jeb 12% gadījumu tie mūsu valsti salīdzina ar Igauniju. Savukārt kaunoties par Latviju, iedzīvotāji to visbiežāk jeb 21,1% gadījumu salīdzina ar Krieviju, rāda «Swedbank» Latvijas Vērtību pētījums.
Kad iedzīvotāji lepojas ar Latviju, visbiežāk tie mūsu valsti salīdzina ar Igauniju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas iedzīvotāji mūsu valsti salīdzina ar valstīm, kas ir fiziski vai psiholoģiski tuvu. Kādreiz Latvijas iedzīvotāji gribēja sevi salīdzināt ar Vāciju, varbūt arī Ziemeļvalstīm, Zviedriju, bet tagad tās valstis mazliet palikušas ēnā, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījuma metodoloģijas autors psiholoģijas profesors Ivars Austers.
Viņš skaidroja, ka valsts tuvumam un pieminēšanas biežumam medijos vajadzētu novest pie salīdzināšanas šablona vai matricas, kurā cilvēks ieliek notikums tā, lai iegūtu pozitīvu priekšstatu par sevi.
Pētījumā atklāts, ka pozitīvu notikumu gadījumā salīdzināšana visvairāk notiek ar Igauniju. Piemēram, ja mums ir kaut kas izdevies IT jomā, tad ir lieliski salīdzināties ar Igauniju. Tas pats attiecas uz sportu.
Savukārt kaunoties par Latviju, iedzīvotāji to visbiežāk salīdzina ar Krieviju. Ja Latvijā notiek kaut kas, kas iedzīvotājiem nepatīk, tad salīdzināmies ar vietu, kur situācija ir vēl sliktāka. Šajā gadījumā nav runa par objektivitāti, bet par subjektīvu sajūtu. «Mums ir slikti, bet paskatāmies uz Krieviju, tur ir vēl sliktāk - ar valsts pārvaldi, ar korupciju, noziedzību, satiksmes noteikumu ievērošanu,» skaidroja Austers.
Vēl, lepojoties un kaunoties par Latviju, iedzīvotāji to salīdzina ar Zviedriju (lepojoties - 4%, kaunoties - 2,7%), Lietuvu (lepojoties - 5,2%, kaunoties - 3,4%), Vāciju (lepojoties 5%, kaunoties - 3,4%), Baltkrieviju (lepojoties - 0,8%, kaunoties - 1,4%) un Poliju (lepojoties - 0,3%, kaunoties - 1,8%).
«Swedbank» Latvijas Vērtību pētījums veikts šā gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS intervējot vairāk nekā 1500 visus Latvijas iedzīvotājus reprezentējošu izlasi Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Pētījumā aplūkotas trīs vērtību grupas: identitāte, laime, nākotne. Pētījuma rezultāti šī gada laikā tiek atklāti trīs pasākumu ciklā. Maijā tika atklāta pētījuma identitātes daļa, bet turpmākajos pasākumos plānots runāt par laimi un nākotni.
Par turpmākajām pētījuma daļām Austers patlaban vēl detalizēti nestāstīja, tomēr atklāja, ka iegūti dati, kas var prognozēt, vai cilvēks ir vai nav laimīgs Latvijā. «Rezultāti rādīs, ka laimes lācis nestrādā,» teica pētnieks.