Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus, pirmdien aiz slēgtām durvīm vienojās valdība. «Vienotības» un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri atbalstīja bēgļu uzņemšanu, savukārt Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji valdībā bija pret.
Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri atbalstīja bēgļu uzņemšanu, savukārt Nacionālās apvienības (NA) pārstāves kultūras ministres Daces Melbāres viedoklis ar argumentiem pret šādu lēmumu tiks pievienots Latvijas nostājai. Neviens cits no NA ministriem pirmdien valdības ārkārtas sēdē nepiedalījās.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība») žurnālistiem pēc sēdes sacīja, ka v
aldība vienojusies par solidaritāti ne vien bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.
«Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus, un šis ir vienreizējs pasākums. Skaits ir 250 bēgļi,» viņa teica. Straujuma arī piebilda, ka «Latvijai ir nepieciešams vienoties, kā mēs organizēsim bēgļu uzņemšanu un integrāciju sabiedrībā».
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība») paskaidroja, ka
bēgļi tiks uzņemti divu gadu laikā, sākot no šā gada, tomēr tas nenozīmējot, ka jau rīt viņi tiks izmitināti Latvijā.
Viņš prognozēja, ka vēl būs diskusijas dalībvalstu starpā, jo kopumā būs jāuzņem 60 tūkstoši bēgļu, kas nozīmē, ka citām Eiropas Savienības (ES) valstīm būs jāuzņem vairāk bēgļu nekā Latvijai.
Reizē Kozlovskis uzsvēra, ka šis ir «vienreizējs solidaritātes žests» un tas nevarot būt mūžīgs risinājums.
ZZS valdes loceklis Edgars Tavars pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem norādīja, ka «partija atbalsta premjeres pozīciju».
Savukārt NA valdes loceklis Roberts Zīle atkārtoti uzsvēra apvienības pozīciju, ka Latvijas valdībai vajag pastāvēt uz stingru pozīciju migrantu pārvietošanas jautājumā, lai «brīvprātīgo kvotu» princips uz Latviju neattiektos, pieprasot «specifiskās situācijas» attiecināšanu arī uz Latviju, līdzīgi kā to ir plānots piemērot Bulgārijai un Ungārijai Eiropadomes pagaidām vēl neoficiālā nostājā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība») iepriekš norādīja, ka vienīgais atlases kritērijs patvēruma meklētājiem būs tas, vai viņi kvalificējas bēgļa statusam.
Viņš paskaidroja, ka
bēgļa statusa iegūšanai ir «pietiekami nopietni priekšnoteikumi - persona ir vajāta etnisku, politisku vai reliģisku apsvērumu dēļ, un kurām faktiski draud briesmas dzīvībai».
Iekšlietu ministrs piebilda, ka bēgļus varētu izvietot patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos. «Ņemot vērā bēgļu skaitu, attiecīgi tiks piešķirts finansējums no Eiropas Komisijas, kas arī palīdzēs stiprināt kapacitāti,» viņš teica.
Uz jautājumu, vai neradīsies nepieciešamība paplašināt patvēruma meklētāju centru Muceniekos, Kozlovskis atbildēja noliedzoši, bet pieļāva, ka varētu rasties nepieciešamība veidot jaunu centru bēgļu izmitināšanai.
«Mēs šajā centrā [Muceniekos] arī uzņemam bēgļus ikdienā.
Ja radīsies nepieciešamība, tad būs jāmeklē risinājumi veidot jaunu šāda veida centru, kura darbības nodrošināšanai varētu īrēt telpas,
bet mēs neplānojam nekādus grandiozus būvniecības projektus. Tas vairāk būtu esošās infrastruktūras ietvaros, to pielāgojot patvēruma meklētāju vajadzībām,» teica ministrs.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu, Latvijai nāktos uzņemt vairāk nekā 700 bēgļu. Savukārt valdības pieņemtā un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā Latvijas pozīcija Eiropadomei liecina, ka valsts neatbalsta tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanu ES. Latvijas uzskata, ka var runāt par brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai uz dalībvalstīm, ES solidaritātes vārdā, uzņemot nelielu skaitu patvēruma meklētāju.