Rīgas cirka ēkas daļa, kurā atrodas skatītāji, ir droša, norādīja cirka direktore Lolita Lipinska. Viņa gan atzīmēja, ka cirka ēkai ir vairākas piebūves, kurās ir konstatējami dažādi defekti, piemēram, tekošs jumts. Vienā no piebūvēm postījumus nodarīja ugunsgrēks, kas notika šī gada martā.
«Viena lieta, ka ēkai ir dažādas piebūves, kurās ir defekti, piemēram, tekošs jumts. Bet tā ēkas daļa, kas ir paredzēta skatītājiem, ir droša,» uzsvēra cirka direktore.
Lipinska norādīja, ka ēka tiek regulāri pārbaudīta. «Mēs nenodarbojamies ar pašdarbību. Ēkas pārbaudes notiek regulāri. Ik pa desmit gadiem tiek pārbaudīta arī cirka kupola maksimālā nestspēja, kuru veic Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksperti,» stāstīja cirka direktore. Viņa norādīja, ka arī Būvniecības valsts kontroles biroja ziņojumā nav norādīts, ka cirkam vajadzētu apturēt ekspluatāciju. Ziņojumā esot norādīts uz dažādiem defektiem, kā arī tas, ka vajadzētu turpināt pārbaudes.
Kultūras ministrija (KM) informē, ka pavasarī pēc ugunsgrēka cirka ēkā tika veikts būvekspertu apsekojums, kurā secināts, ka no esošo būvstruktūru viedokļa tiešu apdraudējumu cirka apmeklētājiem nav, un tādējādi, runājot par konstrukciju stabilitātes nodrošinājumu, atbilstoši papildierobežojumi nepastāv. Savukārt RTU eksperti laikā no 2015.gada 23.marta līdz 14.aprīlim ir veikuši iepriekš plānotu Rīgas cirka kupola pārbaudi ar slodzi. Pašlaik tiekot gaidīti pārbaudes rezultāti, bet līdz tam, kā arī līdz Būvniecības valsts kontroles biroja konstatēto ēkas nesošo konstrukciju defektu ekspertīzei KM neesot pamata cirka ēku slēgt skatītājiem.
KM, lai pārliecinātos par ēkas drošību, aicina Rīgas cirku organizēt ēkas nesošo konstrukciju tehniskā stāvokļa ekspertīzi, ievērojot Būvniecības valsts kontroles biroja norādītos termiņus - divus mēnešus - un piemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru.
KM norādīja, ka līdz šim ir veikti tikai nelieli ieguldījumi neatliekamajiem darbiem cirka ēkā, jo lielus ieguldījumus ierobežoja ilgstošās tiesvedības gan par Rīgas cirka zemi, gan par ēku. Šobrīd tiesvedība par zemi ir noslēgusies, jo ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada 11.novembra spriedumu apmierināta KM un Rīgas cirka prasība daļā par īpašuma tiesību atzīšanu valstij KM personā uz zemi zem cirka ēkas, par kuru tika iesniegta kasācijas sūdzība un šā gada 30.jūnijā Augstākās tiesas Senāts pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Kā norādījuši KM pārstāvji, diemžēl vēl notiek tiesvedība par Rīgas cirka ēku, kas tika apturēta uz laiku līdz tiesas spriedumam civillietā par cirka zemi.
Jau martā, pēc ugunsgrēka Rīgas cirka grimētavā, Lipinska stāstīja, ka ēkai, lai tā varētu efektīvi kalpot cirka vajadzībām, būtu nepieciešama rekonstrukcija. Cirka vadītāja norādīja, ka ēkas rekonstrukcijai būtu vajadzīgi lieli ieguldījumi. «Tur būtu runa par vairākiem miljoniem. Tas ir konceptuāls jautājums. Mums ir jāizlemj, ko darīt ar ēku, jo viens ir vienkārši nokrāsot sienas, bet otrs - veikt rekonstrukciju, pielāgojot ēku cirka vajadzībām,» iepriekš skaidroja Lipinska.
Kā ziņots, Būvniecības valsts kontroles birojs šogad veicis jau 600 no plānotajām aptuveni 2000 sabiedriskās nozīmes ēku pārbaudēm. Kā piektdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja biroja direktors Pēteris Druķis, visbīstamākā ēka esot Rīgas cirks, ko, pēc Druķa teiktā, ekspluatēt nedrīkstētu.
