Valstij būs jāmaksā € 3250 kompensācija par apcietinājuma piemērošanas pārkāpumiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Latvijai būs jāmaksā kompensācija 3250 eiro apmērā par piemērota drošības līdzekļa - apcietinājuma - pārkāpumiem, informēja Ārlietu ministrijā.

Savā pieteikumā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Gundars Davidovs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.pantu, kas nosaka tiesības uz personisko brīvību un drošību, sūdzējās par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu, uzskatot, ka tas ir bijis prettiesisks un pārāk ilgs un tādēļ neatbilda konvencijas vairāku pantu un punktu prasībām. Spriedumā ECT vienbalsīgi atzina, ka ir pieļauti konvencijas pārkāpumi.

Attiecībā uz apcietinājumu no 2006.gada 21.augusta līdz 2006.gada 17.oktobrim, kad iesniedzējam piemērotais drošības līdzeklis apcietinājums tika aizstāts ar policijas uzraudzību, ECT norādīja, ka apelācijas instances 2006.gada 21.augusta spriedumā nebija nekādas norādes par iesniedzējam piemērojamo drošības līdzekli, tādēļ līdz pat 2006.gada 13.septembrim iesniedzējs atradās apcietinājumā bez pienācīga tiesiskā pamatojuma. Tiesa atzina, ka tādējādi ir pieļauts Konvencijas 5.panta 1.c.punkta pārkāpums.

Savukārt vērtējot apcietinājuma kopējo ilgumu Konvencijas 5.panta 3.punkta izpratnē, ECT, pamatojoties uz tās judikatūrā iedibinātajiem principiem, ņēma vērā apcietinājuma kopējo ilgumu, proti, gan laika posmu no 2005.gada 31.maija līdz 31.augustam, gan laika posmu no 2006.gada 21.augusta līdz 17.oktobrim, kas kopumā bija četri mēneši un 26 dienas. Tiesa atgādināja savu secinājumu, ka daļā no šī laika perioda apcietinājumam nebija tiesiska pamata, savukārt 2006.gada 13.septembra lēmumā, kas atstāja negrozītu piemēroto apcietinājumu, netika iekļauta argumentācija par apcietinājuma pamatotību.

Tāpat ECT atzina, ka šo iemeslu dēļ nav nepieciešams papildus vērtēt, vai apcietinājuma pamatotības pārskatīšana notika ar pienācīgo rūpību, un secināja, ka ir pieļauts arī konvencijas 5.panta 3.punkta pārkāpums.

Iesniedzējs bija lūdzis piespriest viņam kompensāciju par morālo kaitējumu 30 000 eiro apmērā,

kā arī kompensāciju par tiesāšanās izdevumiem aptuveni 427 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 3250 eiro.

ECT komitejas pieņemtie spriedumi ir galīgi un nav pārsūdzami.

Iesniedzējs Davidovs ir dzimis 1969.gadā, un vairākas reizes tiesāts.

No 2005.gada marta līdz maijam iesniedzējs kopumā bija pastrādājis piecas zādzības. Lai ekonomētu tiesvedības laiku un līdzekļus, Valmieras rajona tiesas tiesnesis apvienoja iesniedzēja piecas krimināllietas par pastrādātajām zādzībām vienā krimināllietā. Iesniedzējam tika piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Pirmā tiesas sēde tika nozīmēta izskatīšanai 2005.gada 31.augustā.

Ar 2005.gada 31.augusta Valmieras rajona tiesas spriedumu iesniedzējs tika atzīts par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, piespriežot brīvības atņemšanu uz trīs gadiem. Spriedumā tika norādīts, ka «drošības līdzekli (…), kamēr tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, atstāt iepriekšējo - apcietinājumu». Iesniedzējs gan pārsūdzēja Valmieras rajona tiesas spriedumu apelācijas instancē, lietas izskatīšana tika nozīmēta 2006.gada 10.janvārī un iesniedzējam piemērotais apcietinājums netika grozīts. 2006.gada 10.janvārī nozīmētā tiesas sēde tika vairākkārt atlikta, līdz tā notika 2006.gada 21.augustā.

Ar 2006.gada 21.augusta Vidzemes apgabaltiesas lēmumu 2005.gada 31.augusta Valmieras rajona tiesas spriedums tika atcelts un lieta tika nosūtīta izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā. Lēmumā nebija nekādas norādes par iesniedzējam piemēroto drošības līdzekli. Iesniedzējs vairākkārt nesekmīgi vērsās tiesā ar lūgumu grozīt piemēroto drošības līdzekli.

Tikmēr ar 2006.gada 13.septembra lēmumu par lietas nodošanu tiesai iesniedzējam piemērotais drošības līdzeklis netika grozīts. Savukārt 2006.gada 17.oktobrī notika pirmā tiesas sēde, kurā tika grozīts iesniedzējam piemērotais drošības līdzeklis no apcietinājuma uz nodošanu policijas uzraudzībā, kā arī nozīmēta ambulatorā un vēlāk stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze. Kamēr iesniedzējam bija jāveic tiesu psihiatriskā ekspertīze, krimināllietas izskatīšana tika apturēta.

Ar 2008.gada 27.augusta Valmieras rajona tiesas spriedumu iesniedzējs tika atzīts par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, piespriežot brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un deviņiem mēnešiem. Pēc lietas izskatīšanas apelācijas instancē iesniedzējam piemērotais sods tika samazināts par diviem mēnešiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu