Saeimas ārkārtas sesijas sēdē deputāti šodien kvoruma trūkuma dēļ līdz galam neizskatīja opozīcijas partiju un nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegto lēmumprojektu uzdot Ministru kabinetam sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumu. Saeimas sēdē kvoruma nebija, jo balsojumā nepiedalījās «Vienotības» un Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ sēde tika pasludināta par slēgtu.
Sākotnēji par šī jautājuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā nobalsoja 41 deputāts, pret nebija neviens, bet vēl divi atturējās.
Līdz ar to balsojumā piedalījās mazāk nekā puse parlamenta, tāpēc sēdē tika pārbaudīts kvorums. Kvoruma pārbaudes laikā sēdē bija reģistrējušies 68 parlamentārieši. Tad notika atkārtots balsojums par lēmumprojekta iekļaušanu nākamajā sēdē, kurā atkal piedalījās mazāk par pusi deputātu.
Saeimas ārkārtas sēdes un balsojuma ignorēšana no ZZS/ V puses rāda, ka izskaidrot situāciju par bēgļu uzņemšanas plānu vara nevēlas.— Rita Eva Naseniece (@RitaEvaNa) July 9, 2015
LRA līderis Mārtiņš Bondars debatēs par šī priekšlikumu iekļaušanu nākamajā kārtējā sēdē norādīja, ka pēdējos divos mēnešos valdība un valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) nākusi klajā ar «ļoti pretrunīgiem» paziņojumiem attiecībā par bēgļu uzņemšanas jautājumu. «Sabiedrībai tomēr būtu tiesības zināt, kādas saistības uzņemas Latvijas valdība visu mūsu vārdā un kādus riskus Latvijai būs redzēt gadījumā, ja šie bēgļi ieradīsies Latvijā,» teica politiķis.
Tāds čušš.. vien sanāca :-)) https://t.co/rkR2aUXlNe— Edgars Sims (@sims_edgarsims) July 9, 2015
Viņš klāstīja, ka saistības nozīmētu nodrošināt bēgļus ar mājokli, pārtiku, medicīnisko aprūpi un noteiktā laikā piedāvāt darbu. Tāpat viņš uzskata, ka riski saistīti ar nacionālo drošību, jo «Ziemeļāfrikas bēgļu, tāpat kā Tuvo Austrumu bēgļu starpā var būt «Islāma valsts« pārstāvji». Savukārt vēl viens risks esot saistīts ar sabiedrības veselības drošību.
Ņemot vērā, ka lēmums par šo jautājumu šodien vēl netika pieņemts, deputātiem par to būs jābalso nākamajā kārtējā Saeimas sēdē.
Par ārkārtas sesijas sēdes sasaukšanu saistībā ar jautājumiem par bēgļu uzņemšanu Latvijā bija parakstījušies 45 deputāti no opozīcijas partijām, proti, Latvijas Reģionu apvienības, «Saskaņas», «No sirds Latvijai», kā arī koalīcijā esošās VL-TB/LNNK.
bēgot no bēgļiem, par bēgļiem kļūstam mēs paši— Mārcis Ločmelis (@MarcisLo) July 8, 2015
LRA piedāvātais lēmumprojekts izskatīšanai sēdē paredzēja uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 13.jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, rīcības plānu bēgļu izmitināšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, kā arī pamatot finansiālās izmaksas un sniegt skaidrojumu, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segtas bēgļu izmitināšanas un integrācijas izmaksas trīs gadu periodā.
Tāpat lēmumprojekts paredzēja līdz 14.jūlijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā valdības pārstāvjiem būtu jāsniedz ziņojums par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem.
Kā ziņots, valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, paredzot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.
Tā vietā, lai meklētu reālus risinājumus ar tiem bēgļiem, @MartinsBondars biedē, ka viņi no Z-Āfrikas (!) var LV ievazāt ebolu. Aplausi.— Toms Bricis (@boms_tricis) July 9, 2015
Valdībā nebija balsojuma par šo jautājumu, tikai kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kuras pārstāvētā nacionālā apvienība iebilst pret bēgļu uzņemšanu, pauda īpašu nostāju, žurnālistiem pastāstīja Straujuma. Taujāta par atšķirīgiem viedokļiem starp valdības partneriem, Straujuma pauda: šis nav pirmais gadījums, kad kādai no koalīcijas partijām ir īpašais viedoklis. Koalīcija turpina strādāt, un tas ir normāls process, ka partijas nav vienmēr vienotas, rezumēja politiķe.
Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji iepriekš vienojušies, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.
Rīgā iebraukuši 30 tūkstoši bērnu, bet kaut kā nejūt - tāpēc, ka baltie. 250 bēgļi čumēs uz katra stūra ar savām lipīgajām slimībām.— Guntars Meluškāns (@GMeluskans) July 9, 2015
Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.