Gadījumā, ja kristu Laimdotas Straujumas (V) valdība, nākamā «Vienotības» premjera amata kandidāte būtu partijas vadītāja Solvita Āboltiņa, šorīt LNT atzina Āboltiņa.
Āboltiņa apliecina, ka viņa būtu nākamā «Vienotības» premjera amata kandidāte
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķe atzina, ka
teorētiski cīņās par nākamā gada budžetu Straujumas valdība var krist, un šādā gadījumā viņa būtu kandidāte uz atbildīgo amatu.
«Esmu gana daudz kritizēta, ka neesmu uzņēmusies politisko atbildību vadīt valdību, tāpēc valdības krišanas gadījumā partija ir nolēmusi pieturēties pie principa, ka tās vadītājs būs nākamais premjera amata kandidāts,» sacīja Āboltiņa.
Tieši pretēji: Āboltiņa kritizēta par to,ka iet uz amatiem par katru cenu,nevis par to,ka kādā krēslā nav iesēdusies https://t.co/8R8CkPoiZy— AM (@AgneseMargevica) July 28, 2015
Deputāte gan vairākkārt uzsvēra, ka «mēs te runājam teorētiskā pieļāvuma izteiksmē», jo «Vienotībai» neesot pašmērķa gāzt Straujumas valdību, bet gan partija vēlas, lai šī valdība nostrādā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Sekojoši arī viņas nokļūšana Ministru prezidenta krēslā neesot dienas kārtības jautājums.
Āboltiņa stāstīja, ka
valdības nomaiņa šobrīd neesot politiķu dienaskārtībā,
jo «matemātiskā loģika» Saeimā esot tāda, ka šī esot vienīgā iespējamā koalīcija, tāpēc politiķiem ir savstarpēji jāsastrādājas, nevis jāapkaro vienam otru. Politiķe noliedza apgalvojumus, ka viņas pārstāvētā partija jau meklētu jaunus koalīcijas partnerus. Pēc viņas teiktā, neviens no «Vienotības» - «es vai premjere» - nerunā ar opozīcijas partijām par kādām citām koalīcijām.
«Vienotības» līdere tomēr sūrojās, ka «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ir vairākkārt pārkāpusi koalīcijas līgumu. Tagad tiek gaidīts, kad no atvaļinājuma atgriezīsies premjere, lai risinātu šos jautājumus un vērtētu «šo bezprecedenta gadījumu», kad koalīcijas partija vēršas pati pret savu valdību Satversmes tiesā.
Āboltiņa atgādināja par VL-TB/LNNK vēršanos pret bēgļu jautājuma risināšanu Latvijā. Pēc politiķes vārdiem, ja VL-TB/LNNK nevēlas neviena bēgļa nonākšanu Latvijā un ja šai partijai nepatīk ES solidaritātes politika, tad nākamais solis būtu rosināt stāties ārā no ES.
Nākamais jautājums, par kuru ir paredzamas asas politiskās cīņas, būs budžets, atzina Āboltiņa. Lai arī koalīcijas partijas ir solījušas valdību negāzt, budžets «varētu būt risks valdībai».
Jau ziņots, ka
Āboltiņa pērn oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās palika «aiz svītras»
- viņa startēja Kurzemes apgabalā, kur «plusu» viņai atzīmēja 6540 vēlētāji, bet «mīnusu» - 6289 balsotāji. Tādējādi Āboltiņa ierindojās ceturtajā vietā, bet no «Vienotības» Kurzemes apgabala saraksta Saeimā iekļuva trīs deputāti. Āboltiņai tomēr izdevās iekļūt Saeimā, kad Jānis Junkurs, kurš ar centīgu pašreklāmas kampaņu iekļuva Saeimā kā otrais populārākais «Vienotības» kandidāts Kurzemes apgabalā, pēkšņi nolēma nolikt kāroto deputāta mandātu un it kā pievērsties karjerai. Deputātes mandāts vēlāk ļāva Āboltiņai ieņemt arī ietekmīgo Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas amatu.