Pie Ministru kabineta piketē pret «Rail Baltica» pazemes tuneli Āgenskalnā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ap 30 cilvēku pulcējušies pie Ministru kabineta, lai piketētu pret pazemes tuneļa izbūvi Āgenskalnā, kas paredzēts vienā no «Rail Baltica» trases variantiem, novēroja aģentūra LETA.

Starp klātesošajiem ir vairāki jaunieši, kuri uzvilkuši baltus kreklus, uz kuriem uzdrukāts «NĒ Āgenskalna tunelim». Viens no jauniešiem, Elvis Sadovskis, pastāstīja, ka viņi brīvprātīgā kārtā darbojas biedrībā «Āgenskalns - mūsu mājas», aicinot nepieļaut pazemes tuneļa izbūvi un vācot arī parakstus pret tuneļa izbūvi. Sadovskis pastāstīja, ka visi jaunieši nav no Āgenskalna, tomēr aktīvi iestājas par iniciatīvu nepieļaut tuneļa izbūvi.

Foto: TVNET

Jaunietis pastāstīja, ka neatbalsta trases variantu, kas paredz urbt tuneli Āgenskalnā, jo tas būšot riskantāks un dārgāks variants. Tāpat alternatīvo variantu, ko plānots attīstīt pa esošo sliežu ceļu, varēšot īstenot pašmāju speciālisti, bet urbtajam tunelim būšot jāpieaicina speciālisti no ārzemēm, kas nozīmē, ka līdzekļi «aizplūdīs projām».

Šos jauniešus aģentūra LETA bija sastapusi arī 9.maijā Uzvaras parkā, vācot parakstus iniciatīvas atbalstam.

Starp klātesošajiem lielākā skaitā ir vecāka gadagājuma cilvēki. Biedrība klātesošajiem dala plakātus ar uzrakstu «NĒ Āgenskalna tunelim!».

Foto: TVNET

Īsi pēc plkst.11 biedrības «Āgenskalns - mūsu mājas» vadītājs Ēriks Pūle stājās uz improvizēta podesta, kurš tika izvietots iepretim Ministru kabinetam un ruporā uzrunāja klātesošos. «Mēs esam sapulcējušies šeit, lai beidzot paustu savu viedokli par būvniecības principiem Latvijā. Mums ir brīnumu projekti, brīnumu tilti un tagad stāsta, ka būs arī brīnumu tunelis, uz kuru nedarbosies ģeoloģija un kurš neapdraudēs iedzīvotājus,» sacīja Pūle. Viņš skaidroja, ka viss šis «stāstītais» ir muļķības, jo pasaules prakse par pazemes tuneļiem vēsta pretējo - grunts ar laiku nosēžas.

Foto: TVNET

Viņš aicināja klātesošos periodiski izbļaut saukli «Nē Āgenskalna tunelim!».

Tad Pūle, pagriezies pret Ministru kabinetu, ruporā sacīja «Lūdzu, Ministru kabinet, neapstipriniet Satiksmes ministrijas ideju būvēt monstr-tuneli, tārpu Āgenskalna vēderā!». Pēcāk Pūle aicināja pūļa priekšā izteikties visus gribētājus.

Klātesošie rokās turēja plakātu «Zaļā partija, ministra kungi, prezidenta kungs, saglabājiet Rīgas zaļo pērli - Arkādijas parku un tā apkārtni!».

Kā ziņots, piketu organizē biedrība «Āgenskalns - mūsu mājas», kuru vada jurists Pūle.

Biedrība norāda, ka minēto tuneli ir plānots izbūvēt zem valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa Arkādijas parka, skarot aizsargājamus namīpašumus, kuriem ir kultūrvēsturiska vērtība, Ojāra Vācieša ielā 5, Eduarda Smiļģa ielā 54, Meteora ielā 13 un 16.

Tunelis skaršot vairāk nekā 700 nekustamos īpašumus - privātmājas un dzīvokļus. Tā rezultātā nekustamo īpašumu vērtība kritīsies vismaz par 10%, bet dažos gadījumos līdz 30%, norāda Pūle. Tie esot vairāku miljonu eiro zaudējumi iedzīvotājiem, un Latvijas normatīvie akti neparedz segt iedzīvotājiem zaudējumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu vērtības krišanos.

Foto: TVNET

Jau ziņots, ka

Āgenskalna iedzīvotāju domas par tuneli dalās.

Daļa āgenskalniešu pauduši nosodījumu iecerei būvēt pazemes tuneli, un biedrība «Āgenskalns - mūsu mājas» solījusi aktīvi iestāties pret šiem plāniem. Parakstus pret tuneļa būvi gan šī biedrība vāc ne tikai Āgenskalnā, bet arī dažādos masu pasākumos, kuros piedalās iedzīvotāji arī no citiem Rīgas rajoniem. Piemēram, paraksti tika vākti arī 9.maijā pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa. Pašlaik jau savākti teju 5000 parakstu.

Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. EK varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums EK, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Foto: TVNET

Latvijā šī gada 15.martā noslēdzās «Rail Baltica» projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar «Rail Baltica» projektu. «Rail Baltica» trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas, Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Patlaban tiek pētīti divi iespējamie trašu varianti. Projekts paredz dzelzceļa izbūvi līdz lidostai un multimodāla loģistikas centra izveidi Salaspilī.

Foto: TVNET

Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība «RB Latvija». Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar «Rail Baltica» trase.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu