Latvijas pašvaldības apzinājušas telpas, kuras varētu piedāvāt bēgļu izmitināšanai, šovakar vēsta «LNT ziņas». Uzdevumu izvērtēt iespējas izmitināt patvēruma meklētājus visu novadu un pilsētu pašvaldības saņēma pērn oktobrī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), ņemot vērā notikumu attīstību Ukrainā un iespējamo patvēruma meklētāju skaita pieaugumu no šīs valsts.
Atsaucība no pašvaldībām esot bijusi diezgan liela, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sarakstu nevēlas publiskot. Piedāvāto ēku piemērotība dzīvošanai ir dažāda, piemēram, Rīga bēgļu izmitināšanai varētu piedāvāt bijušo skolas ēku Vecmīlgrāvī, Skuju ielā. Tā esot apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet, lai šajā ēkā dzīvotu, būtu jāiegulda nauda. Savukārt Jelgava piedāvā pašvaldībai piederošo ēku, kurā bēgļu izmitināšanai varētu atvēlēt piecas telpas, katra no tām - aptuveni 20 kvadrātmetrus liela.
No pašvaldībām saņemti arī atteikumi, piemēram, no Kuldīgas un Rēzeknes.
Kā norāda PMLP, šo sarakstu izmantos arī darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot plānu 250 Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu integrācijai. Tiks vērtēts, vai kādu no piedāvātajām ēkām varētu izmantot šo bēgļu izmitināšanai.
Kā ziņots, 6.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
9.jūlija neformālā Tieslietu un iekšlietu padomē Luksemburgā tika panākta vienošanās par 20 000 bēgļu pārvietošanu no trešajām valstīm, no kuriem Latvija uzņems 64 bēgļus. Savukārt par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas galīgā vienošanās Luksemburgā vēl netika panākta.
