Latvijas valstij atlicis maz laika, lai beidzot pilnībā izvērtētu padomju laika noziegumus, dotu iespēju morāli attīrīties to līdzdalībniekiem un sniegtu gandarījumu viņu upuriem, uzskata pazīstamā cilvēktiesību aktīviste Lidija Lasmane-Doroņina un vairāki viņas domubiedri. Viņi mudina politiķus veikt pilnīgu lustrācijas procesu, līdzīgu tiem, kas īstenoti citās totalitārus režīmus pārdzīvojušās Eiropas valstīs.
Saeimā atbilstoši priekšlikumi regulāri parādījušies jau kopš pagājušā gadsimta beigām un skāruši daudz aprunāto VDK aģentu vārdu plašu publiskošanu, taču tā vienmēr noraidīta.
Jautājums par lustrāciju jeb totalitārisma seku Latvijā izgaismošanu, ļaujot pāridarītājiem nožēlot grēkus, bet upuriem gūt gandarījumu, tika atkal aktualizēts, svinot Lidijas Doroņinas-Lasmanes 90 gadu jubileju. Viņa pārstāv cietušos un norāda, ka
sabiedrība var nokavēt pašattīrīšanos un tas slikti ietekmē jauno paaudzi.
Doroņinas-Lasmanes domubiedri atgādina, ka arī Vācijā tikai 20 gadus pēc nacisma režīma sagrāves sākās sabiedrības pašanalīze, un Latvijai arī pienācis laiks to darīt.
«Tas būtu loģisks process, un mēs izbeigtu manipulācijas iespējas, kas aizvien pastāv,» uzskata lustrācijas iniciatīvas atbalstītājs, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.
Lustrācijas idejas atbalstītāji norāda, ka manipulēts tiek ar tā dēvētajiem čekas maisiem jeb VDK aģentu kartotēku. To varētu izbeigt, likumiski nostiprinot cilvēka iespēja atzīties par sadarbību apmaiņā pret garantijām, ka viņa noslēpumi tiks sargāti un jaunas vajāšanas nesāksies.
«Mūsuprāt, tas ir humāns process, jo daudzi aģenti un ziņotāji arī savā ziņā bija upuri un cieta. Tā būtu iespēja arī viņiem noslēgt rēķinus ar pagātni,» norāda publiciste Rudīte Kalpiņa.
Likumdevēji līdz šim ir noteikuši ierobežojumus VDK aģentiem un darbiniekiem darboties politikā un atsevišķās profesijās. Atšķirībā no citām postkomunistiska valstīm Latvijā nav atrunāts aģentu atzīšanās un aizsardzības mehānisms. Politiķiem nav pārliecības, ka tagad to var labot, jo Saeimas juristi jau pirms 15 gadiem uzskatīja, ka ir par vēlu, taču mēģināt var.
«Tas būtu rūpīgi jāizvērtē, un es pieļauju, ka šo likumprojektu varētu virzīt tālāk, taču jāņem vērā, cik daudz gadu ir pagājuši un vai tas sasniedz to mērķi, ko iniciatori vēlas panākt,» uzskata «Vienotības» līdere, Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa..
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK politiķis Gaidis Bērziņš savukārt uzskata, ka tā ir pozitīvi vērtējama ideja: «Tā jāskata kopā ar VDK dokumentu izpētes komisijas darbības tiesiskajiem aspektiem, bet svarīgi, vai tas gūs Saeimas atbalstu.» Bērziņš atgādina, ka līdz šim visi lustrācijas priekšlikumi daļā par komunistu režīma līdzskrējēju atklāšanu ir saskārušies ar argumentu, ka Latvija rīcībā nav pilnīgu bijušo PSRS specdienestu arhīvu un esošo autentiskums ir grūti pārbaudāms.
Jau ziņots, ka neatkarības cīnītāja Lidija Lasmane, kura 28.jūlijā svinēja 90 gadu jubileju, kopā ar domubiedriem aicina pieņemt Lustrācijas likumu, lai savulaik Valsts drošības komitejas (VDK) savervētie cilvēki varētu brīvprātīgi atzīt sadarbības faktu, liecināt par apstākļiem, kādos sadarbība notika, un morāli attīrīties.
Vēstuli, kura nosūtīta augstākajām valsts amatpersonām, parakstījusi Lidija Lasmane, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Knuts Skujenieks, Iveta Šimkus, Skaidrīte Lasmane, Pāvils Brūvers, Liāna Langa, Rudīte Kalpiņa un Mārtiņš Mintaurs.
Vēstulē norādīts, ka 25 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas joprojām nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupācijas seku un kolaborācijas izvērtēšana. Nodevēji nav atzinuši savus noziedzīgos nodarījumus, nav saņēmuši nosodījumu, bet upuri - gandarījumu. Sabiedrība, intelektuāļus un politiķus ieskaitot, lielākoties bijusi inerta un neieinteresēta šo jautājumu aktualizēšanā. Tas Latvijā ir radījis apātisku un vienaldzīgu sabiedrības kopējo noskaņojumu, kura sekas izpaužas vispārējā morāles relatīvismā un valstiskā nihilismā.
Vēstules autori uzskata, ka šī bīstamā tendence ir apturama, tāpēc aicina valsts augstākās amatpersonas nodrošināt tiesisku un vispusīgu padomju okupācijas režīma represīvo iestāžu darbības izvērtējumu Latvijā. Īpaši svarīgi esot uzņemties iniciatīvu Lustrācijas likuma izstrādē un pieņemšanā. Vēstuli parakstījušie uzskata, ka VDK aģentu vārdi būtu jādara zināmi sabiedrībai.
Lasmane-Doroņina ir dzimusi 1925.gada 28.jūlijā Apriķu pagastā. Lidijas Lasmanes vārds Latvijā kļuvis par būtisku zīmi, apstiprinājumu tam, ka ir iespējama uzticība ideāliem visa mūža garumā. Vienlaikus viņas skaidrā un vienkāršā pozīcija atgādina par sirdsapziņas dimensiju cilvēkā.
PSRS režīma laikā Lidija Lasmane tika arestēta trīs reizes - 1946., 1970. un 1983. gadā. 1946.gadā - par nacionālo partizānu atbalstīšanu, 1970.gadā - par pretpadomju un reliģiskas literatūras izplatīšanu, 1983.gadā - par pretpadomju aģitāciju un propagandu (aktīvi piedalījusies «Gaismas akcijā»).
Kopumā apcietinājumā Lasmane pavadīja 14 gadus. 1987.gadā viņa atteicās no PSRS pilsonības. No 1993. līdz 2000.gadam Lasmane strādāja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, kopš 1990.gada darbojās misijas «Pakāpieni» akcijā «Dzīvība». 1994.gadā Lasmane tika apbalvota ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču atdeva apbalvojumu atpakaļ Ordeņa domei, jo ordenis piešķirts arī vairākiem bijušajiem čekas darboņiem.