Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) neuzskata, ka domē nesen pieņemtie saistošie noteikumi par reklāmas nodevu apmēriem, ar apjomīgu atlaidi atbalstot vienu konkrētu kompāniju, būtu pretrunā ar vienlīdzīgas konkurences pamatprincipiem.
Viens uzņēmums «izpelnījies» vides reklāmas nodevas atlaidi no Ušakova
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šā gada 7.jūlijā Rīgas dome ar valdošās koalīcijas deputātu balsu pārsvaru apstiprināja grozījumus 51. un 77.saistošajos noteikumos par nodevas apmēriem no vides reklāmām. Tie paredz, ka no 2016.gada vides reklāmu iznomātāji nodevā maksās par 18% vairāk nekā līdz šim - 1,85 eiro, bet par sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs izvietotajām reklāmām nodevas apmērs saglabāsies 0,43 eiro. Reklāmas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs izvieto «JCDecaux Latvija».
Ušakovs skaidroja, ka «JCDecaux Latvija» atlaidi izpelnījušies ar 10 miljonus eiro vērtu ieguldījumu, - bez atlīdzības Rīgā uzstādot ap 800 jauno nojumju.
Šis ieguldījums esot vienīgais iemesls, kādēļ kompānijai piešķirta ekskluzīva atlaide. Jaunās nojumes gan negatīvi novērtējuši iedzīvotāji, skaidrojot, ka tās nepasargā no lietus un soliņi esot neērti.
Komentējot reklāmas izvietošanas kompānijas «Clear Channel Latvia» izteikumus par to, ka
šāda tipa nojumju iegāde un izvietošana «JCDecaux» nevarēja izmaksāt vairāk par 4 miljoniem eiro,
Ušakovs sacīja, ka nav novērojis, ka «Clear Channel Latvia» būtu izvietojis šāda tipa nojumes, norādot, ka kompānijas izteikumi varētu būt nepamatoti.
Domē saņemta virkne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju iebildumu saistībā ar šiem noteikumiem. Ušakovs sacīja, ka domes juristi pašreiz gatavo argumentētu atbildi VARAM.
VARAM ir sniegusi negatīvu atzinumu par Rīgas domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, kas nosaka diferencētu nodevu par vides reklāmām pašvaldības teritorijā.
Ministrija atzinumā norāda, ka pašvaldībai ir jāsniedz pamatojums, kāpēc reklāmas nodevas diferenciācija nav kvalificējama kā selektīvu priekšrocību radīšana. Domei arī jāsagatavo detalizēts paskaidrojums, kā šī atšķirīgā bāzes likme ietekmēs pašvaldības budžetu.
Šie grozījumi noteikumos varētu tikt klasificēti kā valsts atbalsts, aģentūrai LETA arī norādīja Finanšu ministrijā. Tas nozīmētu, ka Rīgas pašvaldība prettiesiski un bez konkursa ir piešķīrusi ekskluzīvas tiesības noteiktiem uzņēmumiem.
Jau ziņots, ka
Rīgas dome piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā.
Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta.
Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai «Rīgas gaisma» - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, kā arī pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto «Pilsētas līnijas», bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums «Baltic Media Line». Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.
Reklāmas laukumu iznomātāji sabiedriskā transporta pieturvietās gan ir «JCDecaux Latvija», kas bez atlīdzības esot izvietojis jaunās - ap 800 - pieturvietu nojumes Rīgā, pretī saņemot ieņēmumus no reklāmām. «Pilsētas līnijas» darbojas kā starpnieks starp «Rīgas satiksmi» un «JCDecaux», un uzņēmuma loma šajā ķēdē nav skaidra. Reālie darbu izpildītāji un reklāmas laukumu iznomātāji ir «JCDecaux».
Vienojoties par nojumju uzstādīšanu, konkursa nebija, jo starp «Rīgas satiksmi» un «Pilsētas līnijām» noslēgts līgums,
iepriekš apstiprinājusi «Pilsētas līniju» valdes locekle Ilma Kauliņa. «Clear Channel Latvia» aģentūrai LETA jau iepriekš norādīja, ka arī viņi būtu ieinteresēti šādas sadarbības iespējā, ja par to būtu bijuši informēti.
Jau ziņots, ka situācijā vērojama saistība starp Rīgas domes vadību un tai pietuvinātiem ar minētajiem uzņēmumiem saistītiem cilvēkiem. Trešdaļa «Pilsētas līniju» pieder «Well Media Rīga». Tās īpašnieks ir Boriss Carjovs, kurš jau iepriekš minēts ar Rīgas domi saistītos skandālos un ir Ušakova padomnieka Ērika Teilāna biznesa partneris. Vēl 30% pieder Ievai Šaripo, kura kopā ar politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māri Martinsonu darbojas kopā motokrosa atbalsta biedrībā. Kapitāldaļu turētāja ir arī Ineta Gadzjus, par kuru esot izpētīts, ka viņa saistīta ar Leonardu Teni, kurš apsūdzēts «Daimler» kukuļošanas lietā. Tenim esot senas politiskas saites ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR). Vēl 5% pieder Tomam Didrihsonam. Interneta resursos atrodams, ka Didrihsons ilgstoši strādājis vadošos amatos uzņēmumā «Spilva», bet tā vadītāja ir «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena sieva Lolita. Arī «Pilsētas līniju» valdes locekle Ilma Kauliņa ir šī uzņēmuma līdzīpašniece.