Pašreizējās aplēses liecina, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē tiešās izmaksas sasniedz 45 miljonus eiro, kas ir ievērojami mazāk, nekā iepriekš tika plānots, zināja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Latvijas prezidentūra izmaksājusi 45 miljonus - mazāk, nekā ticis plānots
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvija savu pirmo prezidentūru ES Padomē aizvadīja šā gada pirmajā pusgadā. Iepriekšējās prognozes bija, ka prezidentūras tiešās izmaksas sasniegs 60 miljonus eiro.
Saskaņā ar ĀM aplēsēm tiešie prezidentūras izdevumi 2013.gadā bijuši 4 037 343 eiro, 2014.gadā - 18 948 846 eiro, bet 2015.gadā provizoriski ticis iztērēti 22 680 950 eiro. Tas kopā veidojis 45 667 139 eiro.
ĀM informē, ka kopumā no plānotā finansējuma 2015.gadā tika ietaupīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā budžeta līdzekļu ietaupījums bija 3,2 miljoni eiro, bet 2014.gadā - 11,2 miljoni eiro. Šogad ietaupītie 15 miljoni eiro likumā noteiktajā kārtībā tiks ieskaitīti Valsts kasē.
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai BNS norādīja, ka tiešie prezidentūras izdevumi bija saistīti ar liela apjoma pasākumu sagatavošanu un rīkošanu. Viņš atgādināja, ka Latvijā norisinājās 197 pasākumi, tajā skaitā desmit neformālās ministru sanāksmes, 44 konferences, 19 augsta līmeņa tikšanās - tostarp Austrumu partnerības samits - 10 NVO projekti, 114 ekspertu līmeņa sanāksmes, [izdevumi tika novirzīti] IT aprīkojumam, tulkošanai, transportam, viesnīcām, akreditācijas sistēmai, komunikācijai, kultūras pasākumiem un vēl citām norisēm.
Drēģeris akcentēja, ka būtiska budžeta pozīcija ir arī netieši izdevumi jeb visas valsts pārvaldes - ministriju - personāla izmaksas trīs gadu periodā, kas piedalījās prezidentūras īstenošanā, tostarp Latvijas pastāvīgas pārstāvniecības ES attīstība uz prezidentūras periodu, dalība ES Padomes darba grupās un starptautiskos pasākumos, kur prezidentūrai bija jāpārstāv ES, kā arī mācības. Netieši izdevumi jeb visas valsts pārvaldes personāla izdevumi no 2013.-2015.gadam veido 36 miljonus eiro.
ĀM aplēsusi, ka netiešie prezidentūras izdevumi 2013.gadā bijuši 3 193 209 eiro, 2014.gadā - 14 550 926 eiro, bet 2015.gadā - 18 880 966 eiro. Kopā tas sasniedzis 36 625 101 eiro.
Drēģeris skaidro, ka valsts pārvalde strādāja, lai līdzekļi tiktu ieguldīti maksimāli efektīvi, tāpēc tika izvēlēta centralizētā pieeja budžeta veidošanas procesam, kas ļauj skatīties uz visiem prezidentūras izdevumiem kopskatā. Citas prezidentūras šādu ceļu neesot gājušas - parasti netiek iekļautas personāla izmaksas, citos gadījumos ministriju rīkotie pasākumi.
Vienlaikus Rinkēviča padomnieks vērsa uzmanību, ka prezidentūras izdevumi 2015.gadā joprojām uzskatāmi par provizoriskiem, tā kā atsevišķi projekti joprojām turpinās, piemēram, prezidentūras trio aktivitātes un atsevišķi kultūras projekti.
Nākamā ES Padomes prezidējošā valsts ir Luksemburga, savukārt pirms Latvijas - 2014.gada otrajā pusē - ES Padomes prezidējošā valsts bija Itālija.
Prezidentūras laikā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citviet Rīgā tika aizvadīti vairāki augsta līmeņa pasākumi, kuri pulcēja ES amatpersonas, viedokļu līderus un dažādu nozaru ekspertus. Viens no centrālajiem prezidentūras notikumiem bija Austrumu partnerības samits maija noslēgumā, kurā tika pieņemta tā dēvētā Rīgas deklarācija, kas kalpos par vadlīnijām nākošo gadu attiecībām starp ES un partnerības valstīm. Tāpat galvaspilsētā norisinājās vairākas ES ministru neformālas sanāksmes un tika pieņemti vairāki svarīgi dokumenti.
Kopumā Latvijas prezidentūra ilga 181 dienu, tās laikā notika 1726 sanāksmes par ES politiku - gan Rīgā, gan ārpus Latvijas. Tāpat prezidentūras laikā tika organizēts 831 publiskās diplomātijas pasākums 76 pasaules valstīs.