Ja Latvija piekritīs uzņemt vairākus simtus patvēruma meklētāju, jau pavisam drīz Latvijas skolu solos sēdīsies arī lielāks skaits bēgļu bērnu. TVNET noskaidroja, ka līdz šim bēgļu bērnu apmācība, ko apmaksāja no valsts naudas, lielākoties notika arī krievu valodā.
Var izvēlēties mācīties latviešu vai krievu valodā
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) TVNET noskaidroja, ka ministrija nosaka izglītības iestādes, kurās ir tiesīgi mācīties nepilngadīgi patvēruma meklētāji, saskaņojot to ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un attiecīgo pašvaldību.
Nepilngadīgu patvēruma meklētāju vecākiem sadarbībā ar izglītības iestādes dibinātāju tiek piedāvātas iespējas bērnu izglītības ieguvei izvēlēties izglītības iestādi, kurā īsteno izglītības programmu ar latviešu mācībvalodu, vai mazākumtautību izglītības programmu.
Nepilngadīgu patvēruma meklētāju izglītības ieguves iespējas tiek nodrošinātas no valsts budžeta līdzekļiem,
IZM slēdzot līgumu ar izglītības iestādi, kurā mācās nepilngadīgs patvēruma meklētājs.
Arī turpmāk nav plānots ierobežojums izglītības programmas izvēlei. Tas nozīmē, ka arī turpmāk bēgļu bērni varēs izvēlēties mācīties latviešu vai krievu valodā.
13 bērni piecās skolās
2014./2015. mācību gadā IZM ir nodrošinājusi 13 nepilngadīgu patvēruma meklētāju izglītības ieguves iespējas, kuri ir mācījušies 1., 4., 5., 7. un 8. klasē. Nepilngadīgi patvēruma meklētāji ir mācījušies Dobeles Kristīgajā pamatskolā, Rīgas 15. vidusskolā, Rīgas Ukraiņu vidusskolā un Jelgavas 5. vidusskolā.
Pēdējo trīs gadu laikā nepilngadīgu patvēruma meklētāju izglītības ieguve tika nodrošināta šādās vispārējās izglītības iestādēs:
Izglītības iestādes nosaukums | 2012./2013. m.g. skolēnu skaits | 2013./2014. m.g. skolēnu skaits | 2014./2015. m.g. skolēnu skaits |
Rīgas 15. vidusskola | 8 | 8 | 9 |
Rīgas Ukraiņu vidusskola | 2 | 2 | |
Dobeles Kristīgā pamatskola | 1 | ||
Jelgavas 5. vidusskola | 1 |
Bēgļu bērni mācās gan individuāli, apgūstot latviešu valodu, gan arī attiecīgajā klasē, kopā ar citiem skolēniem.
Bēgļu bērni mācās gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmās.
Bēgļu bērnu izglītošanai tiek piešķirts finansējums, kas ir identisks finansējumam, kas tiek piešķirts izglītojamajiem Latvijā, papildus nodrošinot finansējumu mācību līdzekļu iegādei.
Vairums bēgļu bērnu mācās krievu valodu
Uz jautājumu, cik daudz no bēgļu bērniem mācās latviešu un cik krievu valodā, ministrijā skaidroja, ka mācības nodrošina Rīgas 93. vidusskola, Dobeles Kristīgā pamatskola (izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu) un Rīgas 15. vidusskola, Rīgas Ukraiņu vidusskola un Jelgavas 5. vidusskola (mazākumtautību izglītības programmas). Mazākumtautību izglītības programmās mācības tiek organizētas bilingvāli.
Vai skolai ir/būs tiesības atteikties pieņemt apmācībā bēgļu bērnus?
Ministrijā norādīja, ka izglītības iestāde skolēnu uzņem viņa/viņa vecāku izvēlētā programmā (nevis pēc statusa – bēglis, maznodrošinātais, sociāli nelabvēlīgas ģimenes u.tml.). Noskaidrojot skolēna izglītības vajadzības, izglītības iestādei būtu meklējami visi iespējamie tās rīcībā esošie resursi, lai rastu risinājumus un nodrošinātu atbalsta pasākumus atbilstoši skolēna vajadzībām.
Izveidota īpaša darba grupa
Ministrijā arī piebilda - lai izveidotu Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir izveidojusi starpinstitucionālu darba grupu, kuras sastāvā ir arī IZM valsts sekretārs.
«Šie jautājumi jāskata kompleksi, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm un sniedzot atbalstu atbilstoši to kompetencei. Vienlaikus IZM ir gatava iesaistīties jautājumu risināšanā, kas skar izglītību, valsts valodas apguvi un prasmes pārbaudi,» ministrijā norādīja.
