No pašreizējām sarunām par nākamā gada budžetu nav saprotams, kur valsts ņems naudu, lai ieviestu skolotāju atalgojuma jauno modeli, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atzina izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Seile: no budžeta sarunām nesaprotu, kur valsts ņems naudu skolotāju algām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stāstot par pašreizējo situāciju ar jauno algu sistēmu, Seile deputātiem minēja vairākus šķēršļus tā ieviešanai, un lielākais no tiem ir vajadzīgais papildu finansējums.
«Jāatzīst godīgi, es sagaidītu no valdības un koalīcijas partneriem skaidrību pēc iespējas ātrāk. No vienas puses budžeta diskusijās dzirdu, ka nevar atrast 500 tūkstošus vai miljonu. Bet, ja finanšu ministrs saka - būs modelis, būs nauda, es īsti nesaprotu, kur nauda radīsies, tomēr man arī nav nekāda iemesla teikto apšaubīt,» sacīja ministre.
«Ir skaidri jāsaprot - lai pie kādiem sarunu galdiem mēs nesēstos, mēs jau tagad naudu prasām uz totāla kompromisa robežas. Un es nezinu, kur te var nolaisties zemāk, ja mēs runājam par naudu,» viņa turpināja.
Tāpat Seile atzīmēja, ka «viss var bremzēties bezgalīgi», ja būs vēlme vienā dokumentā iestrādāt visas vēlmes, kaut arī tās ir pareizas un vajadzīgas.
«Prasība pēc skolu tīkla reformas un vēl ļoti daudzām pareizām tēzēm vienlaicīgi ar atalgojuma modeli, to nav iespējams izdarīt viena pusgada laikā. Un nav arī bijis solījums, ka var sakārtot visu sistēmu pusgada laikā,» pauda ministre.
Seilei atklāja, ka viņai ir bažas par to, ka modeļa ieviešanai beigu beigās būs nepieciešams vairāk naudas, nekā šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija prasa.
Šogad skolotāju algām valsts piešķīra 369 miljonus eiro.
Savukārt komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) sēdes sākumā atzina, ka viņš un citi deputāti domāja, ka no šā gada 1.septembra Latvijā jau būs jaunā skolotāju algu sistēma, bet diemžēl «realitāte ir realitāte».
Viņš norādīja, ka komisija pagaidām nekādu lēmumu nepieņems, bet galvenais ir saprast, cik tālu valdība ir tikusi ar modeļa ieviešanu, kā arī, vai nepieciešams politiskais atbalsts.
Izglītības ministre pauda - kaut arī iepriekš bija domāts, ka modeli varētu ieviest jau no šā gada 1.septembra, jau gada sākumā esot bijis skaidrs, ka tomēr to neizdosies izdarīt, jo pašvaldības savus budžetus jau bija saplānojušas.
Jau vēstīts, ka koalīcijas darba grupa, kas strādās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas («Vienotība») vadībā, mēneša laikā plāno precizēt skolotāju atalgojuma jauno modeli. Darba grupā būs arī pašvaldību pārstāvji un nozares eksperti.
Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā - vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar vecākiem, darbs skolas attīstībā.
Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un samazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.