Sabiedrība ugunsdzēsēju, glābēju darbu sākusi novērtēt vien pēdējos gados pēc notikušām traģēdijām, kad dzīvības zaudējuši vairāki desmiti, simti cilvēku. Šobrīd vairāk apzināmies, ka katru reizi glābējs, glābjot citu dzīvības, riskē ar savējo. Lai vairāk saprastu, kāpēc glābēji izvēlas šādu profesiju un nebaidās no briesmām, TVNET piedāvā interviju ar glābēju, kura amats iesakņojies ģimenē paaudžu paaudzēs.
Glābējs - profesija, kas mājo sirdī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas reģiona pārvaldes operatīvā dežuranta vietnieks Ģirts Forands strādā par ugunsdzēsēju jau piecpadsmit gadus. Viņa ģimenē par glābēju sāka strādāt vectēvs, turpināja tēvs, bet tagad pats ir gatavs riskēt ar dzīvību citu labā. «Mans dēls arī ļoti interesējas par manu darbu, iespējams, viņš turpinās ģimenē iemantoto tradīciju,» stāsta pieredzējušais ugunsdzēsējs.
«Tomēr kļūt par glābēju manā ģimenē nav spiesta lieta,» skaidro Forands. «Šis lēmums ir jāpieņem katram pašam. Ir jābūt iekšējam aicinājumam kļūt par ugunsdzēsēju.»
Viņaprāt, ar glābēja darbu lielu naudu nevar nopelnīt. Šim darbam ir jāpatīk.
«Mans tēvs bija ugunsdzēsējs, tāpēc bērnībā bieži devos līdzi uz viņa darbu. Ātri pieradu un iemīlēju šo amatu,» atminas glābējs.
Kaut arī pieaugot Forandam bija vēlme mācīties citu profesiju, ģimene radīja pozitīvu spiedienu, lai kļūtu par ugunsdzēsēju.
«Šobrīd uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums. Man patīk mana profesija,» pauž Forands.
Ugunsdzēsēju dinastija viņa ģimenē sākās 1960. gadu beigās, kad Foranda vectēvs iestājās ugunsdzēsības dienestā. Pēcāk vectēva iesākto turpināja viņa dēls, bet nu jau mazdēls ir glābējs.
«Kad mūsu ģimene (glābēju dinastija) satiekas, vienmēr apspriežam aktuālos notikumus, dalāmies ar savu pieredzi, kā bija vectēva laikos, kā tagad. Šīs sarunas ir ļoti interesantas un noderīgas,» pauž pieredzējušais glābējs.
Forands šobrīd personiski piedalās vien vērienīgās glābšanas operācijās, bet ikdienā koordinē citus glābējus.
Viņa glābēja pieredzē bijuši dažāda veida gadījumi: miruši cilvēki, degošas būves, kas arī beigās iegruvušas, sabrukušas, zāģētas automašīnas, kas cietušas nelaimes gadījumos, utt.
Interesants fakts, ka glābēja sieva arī strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Viņa pieņem zvanus un koordinē tehnikas nokļūšanu karstajos punktos jau astoņus gadus.
Savukārt jaunos glābējus Forands vērtē kā labus: «Jaunie glābēji, studenti, cītīgi mācās un pilda uzdevumus. Redzama degsme viņu acīs.»
Viņaprāt, tie, kas izlēmuši būt par glābējiem, arī mīl savu profesiju.