NATO patrulēšanas misijas Baltijas valstu gaisa telpā apmērs tika samazināts, ņemot vērā to, ka pēdējā pusgada laikā vairāk nekā puse misijai piesaistīto iznīcinātāju netika izmantoti, paziņoja alianses Militārās komitejas vadītājs ģenerālis Petrs Pavels. Viņš arī apliecināja, ka astoņi Lietuvā un Igaunijā izvietotie iznīcinātāji ir pilnīgi pietiekami, lai garantētu Baltijas valstu gaisa telpas drošību.
NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic kopš 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Līdz Ukrainas krīzes sākumam misiju veica četri iznīcinātāji, kas bija bāzēti Zokņu aviobāzē pie Šauļiem, Lietuvā. Pēc tam, kad Krievija pērn martā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, sabiedrotie misijas apmēru palielināja līdz 16 iznīcinātājiem, no kuriem astoņi bija bāzēti Lietuvā, četri Igaunijā un četri Polijā.
Augusta sākumā NATO paziņoja, ka alianse septembrī samazinās Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidmašīnu skaitu un no septembra misiju veiks četras lidmašīnas no Lietuvas un četras no Igaunijas.
Pavels, kas vada NATO militāro pārstāvju sanāksmes, norādīja, ka lēmums no septembra uz pusi samazināt misiju veicošo lidmašīnu skaitu ir «tīri tehnisks», ņemot vērā to, ka Krievijas militāro lidmašīnu pavadīšana notiek gandrīz vai ik pārdienas.
«Ņemot vērā pusgadu ilgo pieredzi gaisa spēku vadība secināja, ka no šīm 12 lidmašīnām, kas tika pievienotas esošajām četrām, faktiski tika izmantotas tikai divas,» paskaidroja Pavels.
«Ir jāatzīst, ka komunikācija ar sabiedrību nebija veiksmīga. Nesaprotami šķiet izteikumi par to, ka mēs samazinājām misiju līdz astoņām lidmašīnām laikā, kad sabiedrība dzird par Krievijas aktivitātes gaisa telpā pieaugumu. Būtu lielāka jēga, ja pateiktu, ka Krievijas aktivitāte gaisa telpā ir pieaugusi par 50% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pirms gada, bet patrulēšanas misija Baltijas valstu gaisa telpā ir palielināta par 100%. 12 papildu iznīcinātāji faktiski nozīmēja palielinājumu par 400%,» norādīja NATO ģenerālis.
