Latvijas vīri gatavojas X stundai

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Alvis Misjuns

«Starptautiskā situācija ir pietiekami apdraudoša un drūma. Nav vērts gozēties ilūziju saulītē un cerēt, ka viss būs labi vienkārši tāpat. Labāk ir sākt pašam kaut ko darīt un iziet kaut vai minimālo apmācību, lai palīdzētu sev un savai ģimenei X stundā. Tas palīdzēs būt gatavam reālai rīcībai,» tā intervijā portālam TVNET saka sabiedrisko attiecību konsultants Kaspars Līcītis (38 gadi), kurš pirms pusgada nolēma iestāties Zemessardzē.

Zinu, ka šogad augustā darīji kaut ko neparastu. Lūdzu, pastāsti par to!

Deviņas dienas augusta nogalē es pavadīju ļoti intensīvi. Biju Zemessardzes Studentu bataljona pamatapmācību nometnē Ādažu poligonā, kas bija fiziski un psiholoģiski smags laiks. Vienlaikus bija jāapgūst gan jaunas fiziskās iemaņas, kas nepieciešamas kājniekam, gan arī liels zināšanu daudzums. Tiesa, apmācības arīdzan bija ļoti interesants piedzīvojums!

Kāpēc iestājies zemessargos? Tev ir ģimene, darbs, fiziskās aktivitātes. Kāpēc tev vēl vajadzīga Zemessardze?

Man ir trīs argumenti. Pirmais ir emocionāls - patriotisms. Tas manī ir bijis visu laiku, bet uz pasaulē, it īpaši austrumos, notiekošā fona patriotisms kļuva par vienu no dzinuļiem, kas lika man padomāt par Zemessardzi kā par veidu, kā varu palīdzēt savai valstij. Viens ir dziedāt himnu un uzvilkt valsts karogu svētkos, bet otrs ir aktīva rīcība.

Šajā situācijā ikviena cilvēka pienākums ir palīdzēt kaut ko darīt mūsu kopējās drošības labad.

Jāsaprot, ka mēs, latvieši, esam privileģēta tauta, jo esam viena no retajām tautām, kam ir sava valsts. Tā jāspēj nosargāt.

Zemessardzē var darboties jebkurš cilvēks, kuram ir svarīga sava valsts
Zemessardzē var darboties jebkurš cilvēks, kuram ir svarīga sava valsts Foto: Alvis Misjuns

Otrs arguments saistīts ar praktiskiem apsvērumiem.

Paskatoties uz Ukrainu, saprotu, ka ir labi zināt, kā rīkoties un palīdzēt ģimenei, ja pienāk X stunda.

Tādā gadījumā ir ļoti svarīgas militārās zināšanas un izdzīvošanas iemaņas, ko iespējams apgūt Zemessardzē.

Kāds ir trešais iemesls, kāpēc iestājies zemessargos?

Tā ir vēlme sevi pilnveidot. Jaunu zināšanu un prasmju iegūšana ir nepārtraukts process. Tās arī ir rūpes arī par savu fizisko formu..

Kāds ir tavs galvenais ieguvums, darbojoties Zemessardzē?

Domāju, ka esmu kļuvis krietni stiprāks gan psiholoģiski, gan fiziski. Pašlaik man ir arī labi padarīta darba sajūta. Ir pieaugusi pašpārliecinātība par saviem spēkiem. Pārbaudījumi bija gana smagi, un pirms tam es diezgan daudz bažījos, vai tos izturēšu.

Tev ir divi dēli. Vai tu plāno arī viņus iesaistīt līdzīgās aktivitātēs, piemēram, Jaunsardzē?

Viens no argumentiem par labu Zemessardzei bija tas, ka es ar savu piemēru varu rādīt puikām, ka tās ir zināšanas, ko ir vērts apgūt. Ar savu piemēru aicināšu viņus pašus darboties Jaunsardzē vai skautu organizācijā, kad viņi paaugsies.

Viens ir tad, ja tētis sēž mājās pie televizora un saka, ka jāstājas skautos, jo būs forši, bet otrs – ja puikas redz, ka tēvs darbojas Zemessardzē.

Ar savu piemēru, darbojoties kā zemessargs, audzinu arī savus puikas.
Kaspars apmācības Zemessardzē raksturo kā ļoti interesantu piedzīvojumu un labu laika pavadīšanas veidu
Kaspars apmācības Zemessardzē raksturo kā ļoti interesantu piedzīvojumu un labu laika pavadīšanas veidu Foto: Alvis Misjuns

Tu sacīji, ka zemessarga zināšanas ir veids, kā palīdzēt savai valstij. Kā caur Zemessardzi iespējams kļūt patriotiskākam?

Patriotisms ir ļoti grūti formulējams jēdziens. Man tas ir ieaudzināts jau no vecākiem – mēs cenšamies lepoties par savu valsti. Protams, patriotismu ir ļoti grūti noturēt uz augsta viļņa daudzu gadu garumā, bet laiku pa laikam mēs pie tā atgriežamies.

Daudziem cilvēkiem ir ikdienas grūtības, kuru priekšā mēdz nolaisties rokas un patriotisms tiek atstāts novārtā, bet ir vērts par to domāt un saprast, ka cīnies ne tikai par sevi, bet arī savu valsti. Zemessardze ir praktisks veids, kā apliecināt patriotismu.

Vai tev, skatoties uz kaimiņvalstī Krievijā un Ukrainā notiekošo, ir mierīga sirds?

Patiesībā man nav droša un mierīga sirds.

Situācija kaimiņvalstīs ir absolūti neprognozējama.

No vienas puses, ir labi, ka NATO ir mūsu lielais partneris, kas sniedz pārliecību, ka būs labi. Tajā pašā laikā Krievija ir tik neprognozējama – mēs nezinām, kā varētu attīstīties un attīstīsies notikumi nākamā gada vai divu gadu laikā.

Vai tevi pārliecina Latvijas amatpersonu vārdi, ka varam būt pilnīgi droši un ka mums tagad nav tiešu draudu?

Tie mani pārliecina par 95%, bet 5% es joprojām šaubos. Mēs visi labi zinām, kā lietas notiek mūsu valstī, un saprotam, ka ne katrs mūsu valsts pilsonis ir patriotiski noskaņots. Iekšējais mikroklimats valstī var arī mainīties.

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas sabiedrība ir etniski sašķelta latviešos un krievos. Vai Zemessardze ir domāta tikai latviešiem?

Viennozīmīgi – nē. Tajā var darboties jebkurš cilvēks, kuram ir svarīga sava valsts. Zemessargu rindās nav tikai latvieši.

Darbošanās Zemessardzē ne vienmēr nozīmē skriešanu pa mežu ar ieroci uz pleca. Organizācijā vajadzīgi arī prasmīgi šoferi, datorspeciālisti un citu arodu pratēji
Darbošanās Zemessardzē ne vienmēr nozīmē skriešanu pa mežu ar ieroci uz pleca. Organizācijā vajadzīgi arī prasmīgi šoferi, datorspeciālisti un citu arodu pratēji Foto: Alvis Misjuns

Teici, ka apmācībās bija diezgan intensīva fiziskā slodze. Vai to varētu izturēt arī tāds cilvēks, kurš astoņas stundas pavada birojā pie datora un pēc tam nesporto?

Laba fiziskā kondīcija ir liela priekšrocība. Es pats cenšos būt fiziski aktīvs. Varbūt aktivitāte nav tik liela, kā tas bija jaunības gados, kad aktīvi sportoju. Bet, paskatoties uz citiem zemessargiem, redzēju arī cilvēkus, kuri nebija pārāk augstu fiziski sagatavoti. Tomēr arī viņi tika līdzi pārējiem. Instruktori sekoja līdzi kopējās komandas spēku robežai. Tiem zemessargiem, kam bija grūtāk, palīdzēja fiziski stiprākie biedri.

Domāju, ka nav vērts baidīties, ka neesi fiziski perfektā formā, lai stātos Zemessardzē, jo dienests palīdzēs to uzlabot.

Vai darbošanās Zemessardzē ir domāta tikai jauniem, spēcīgiem un muskuļotiem cilvēkiem?

Zemessargu vidū bija gan divdesmitgadnieki, gan četrdesmitgadnieki un vecāki. Protams, mūsu vidū bija arī sievietes – aptuveni 10% no mūsu kursa. Arī viņas tika līdzi pārējiem zemessargiem.

Vai sievietēm ir tādas pašas prasības, kādas ir vīriešiem?

Jā, tādas pašas. Tomēr jāatceras, ka katra komanda strādā tā, lai palīdzētu cits citam. Piemēram, ja kādā pārgājienā cilvēkam paliek par grūtu, stiprākie viņam palīdz, piemēram, panesot somu.

Ko darīsi tagad pēc apmācībām?

Pamatapmācības esmu izgājis. Zemessardzē ir daudz dažādu specializāciju, un es esmu pieteicies sakarnieku kursos, kas man šķiet interesanti. Tas neizslēdz iespēju vēlāk apgūt arī citas specialitātes.

Vai kļūšana par zemessargu kaut kā mainīja tavu ikdienu?

Darba gaitas nē, bet no tā cieš mana ģimene, jo brīvdienās varu viņiem veltīt mazāk laika. Zemessardzes apmācībās pavadu vienu vai divas nedēļas nogales mēnesī.

Darbošanās Zemessardzē palīdz attīstīt patriotismu
Darbošanās Zemessardzē palīdz attīstīt patriotismu Foto: Alvis Misjuns

Lūdzu, pastāsti par zemessargu sadzīves apstākļiem.

Nometnē dzīvojām diezgan spartiski.

Pirmās naktis gulējām poligona mežā lielā teltī uz paklājiņiem un guļammaisos.

Nometnē bija pieejams aukstais ūdens, lai nomazgātos. Tikām arī nopeldēties. Pēdējās divas naktis, kad bija gala pārbaudījums, nakšņojām ārpus mūsu nometnes vienkārši zem klajas debess. Tas nemaz nebija tik grūti.

Kāda bija ēdināšana?

Par ēšanu varu pateikt paldies tās nodrošinātājiem, jo tā bija ļoti labā līmenī. Mums pieveda klāt ēdienu, ūdeni un visu pārējo vajadzīgo. Medicīniskā palīdzība un uzraudzība bija pieejama nepārtraukti. Pie tādas slodzes ir pilnīgi normāli, ka gadās mikrotraumas. Tās atrisināja ļoti ātri.

Zemessargu sadzīves apstākļi ir diezgan spartiski
Zemessargu sadzīves apstākļi ir diezgan spartiski Foto: Alvis Misjuns

Vai apmācībās izmantojāt reālus ieročus?

Jā, darbojāmies ar īstiem ieročiem. Katram piesaistīts savs ierocis, par ko mēs bataljonā rūpējamies.

Droši vien daudziem interesē arī finanšu jautājumi. Vai tev kaut ko maksā, vai arī tu kādam maksā, ka vari darboties Zemessardzē?

Mums pienākas atlīdzība par dienestā pavadīto laiku. Dienā tie ir aptuveni 20 eiro. Ja mācībās netiek nodrošināta ēdināšana, kompensācija ir aptuveni 30 eiro.

Vai, tavuprāt, tā ir motivējoša summa?

Zemessargiem ir diezgan lielas problēmas ar aprīkojumu, tāpēc daudzi, tostarp arī es, iegulda saņemto naudu aprīkojuma iegādē, piemēram, nopērkot ceļu sargus, cimdus, lielāku mugursomu, lietus jaku. Minimālais aprīkojums tiek nodrošināts, bet intensīvam darbam mežā ir vēlamas komfortablākas lietas. Starp citu, Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar «Ziedot.lv» sākusi ziedojumu kampaņu, kuras mērķis ir piesaistīt līdzekļus akūti nepieciešamā papildaprīkojuma iegādei Latvijas zemessargiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu