Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija rosina pārtraukt privāto bērnudārzu dotēšanu, liecina ministriju sagatavotais informatīvais ziņojums.
Ministrijas rosina pārtraukt privāto bērnudārzu dotēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijas ir aprēķinājušas, ka pašvaldības atbalsta apjoms gadā bērniem, kuriem provizoriski netiks nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, un viņi mācīsies privātajos bērnudārzos, ir 21,3 miljoni eiro. Pērn un 2015.gadā valsts atbalstīja pašvaldības, taču tagad ministrijas rosina dotēšanu pārtraukt.
Kopumā
ministrijas piedāvā četrus variantus - līdzfinansēt pašvaldību 40% apmērā, kas prasītu 8,5 miljonus eiro, 30% apmērā jeb 6,3 miljoni eiro, 20% apmērā jeb 4,2 miljoni eiro jeb nelīdzfinansēt vispār.
Ministrijas, «ņemot vērā valsts budžeta līdzekļu ierobežotību», virza ceturto variantu.
Šīs idejas atbalsta gadījumā valstī būtu jāturpina veicināt alternatīvo bērnu aprūpes pakalpojumu attīstību, bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrāciju un regulāru to darbības uzraudzību, norāda ministrijas. Līdz ar to 2016.gadā un turpmāk ik gadu šim mērķim būtu nepieciešams papildu finansējums 29 771 eiro. Savukārt izglītības kvalitātes valsts dienestam reģistra kārtošanas funkcijas izpildes nodrošināšanai kopā 2016.gadā nepieciešami 26 296,52 eiro, bet uzraudzības pakalpojuma reģistra sadaļas administrēšanai 2016.gadā ir nepieciešama viena papildu štata vieta, kas gadā izmaksātu 17 479,84 eiro.
Tāpat ministriju ieskatā ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par kārtību un metodiku kādā pašvaldība atbilstoši tās vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajam bērnudārzam. Tiek plānots, ka turpmāk pašvaldībām būtu jānosaka izmaksu apjoms viena bērna pirmsskolas izglītības programmas apguvei atbilstoši piedāvātajai metodikai. Ministrijas norāda, ka starpība starp lielākajām un mazākajām izmaksām par vienu bērnu atšķiras par divām reizēm, savukārt vidējās izmaksas sastāda 166 eiro.
Atbilstoši ziņojumam bērnudārzu izmaksu lielāko daļu veido darbinieku algas. Vienlaikus ministrijas atzīmē, ka atalgojuma izmaksu apmērs starp atsevišķām pašvaldībām var atšķirties pat divas reizes.
Piemēram, Carnikavas novadā atalgojuma izmaksas vidēji ir 133,15 eiro, bet Jelgavas pilsētā tikai 59,11 eiro. Nākamās lielākās izmaksu pozīcijas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas, kā arī izmaksas par pakalpojumiem, kur arī ir novērojamas būtiskas atšķirības. Atsevišķos gadījumos izmaksas par pakalpojumiem dažādās pašvaldībās var atšķirties pat trīs reizes. Piemēram, Tukuma novadā vidēji pakalpojumu izmaksas veido 47,64 eiro, bet Siguldas novadā tikai 16,09 eiro.
Tāpat izmaksu atšķirību nosaka ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas veids,
piemēram, Jelgavā ēdināšanu nodrošina firma, tas nozīmē, ka viņiem vidējās izmaksās netiek iekļauts šefpavāra, pavāra, virtuves darbinieka atalgojums, savukārt Rīgā ēdināšanu nodrošina pašvaldības algoti darbinieki - tādēļ šo darbinieku atalgojuma izmaksas tiek iekļautas aprēķinā un tas vidējās izmaksas sadārdzina.
Tāpat ministrijas uzskata, ka
nepieciešams piedāvāt risinājumu vietu skaita palielināšanai, paplašinot bērnudārzus tajās pašvaldībās, kur ir prognozēts iedzīvotāju un dzimstības pieaugums.
Ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc bērnu dārzu pakalpojumiem tieši Pierīgā, «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izvērtēja iespējas nodot nekustamos īpašumus, kas atrodas Pierīgā pašvaldībām bērnudārzu pakalpojumu nodrošināšanai. Attiecīgi pašvaldībām būtu jāizvērtē iespējas šiem nekustamajiem īpašumiem piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Ministriju ieskatā ir pieci VNĪ objekti, kas varētu būt aptuveni atbilstoši - Vangažos atrodas bijusī mācību iestāde, Ogrē ir viena bērnudārza ēka, kas daļēji iznomāta, kā arī pilsētā atrodas bijušais sanatorijas komplekss, Siguldas novadā ir izbijusi izglītības iestāde, bet Salaspilī ir neapbūvēts zemesgabals ar iespēju būvniecībai.
Ja pašvaldība konstatē, ka efektīvākais veids rindas samazināšanai ir privātais pakalpojuma sniedzējs, pēc pašvaldības ierosinājuma šis īpašums var tikt nodots lietošanā privātajam bērnudārzam pie nosacījuma, ka tiek maksāta atbilstoša nomas maksa par lietošanā nodoto valsts īpašumu. Tāpat būtu jāizvērtē atbalsta iespējas pašvaldībām bērnudārzu pārbūvei un atjaunošanai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Apkopojot 11 pašvaldību sniegto informāciju par plānotajām aktivitātēm bērnudārzu pieejamības problēmu risināšanai, ministrijas secina, ka līdz 2019.gadam kopumā plānots bērnu rindu uz bērnudārziem samazināt par 3010 vietām, Carnikavas un Siguldas novados rindu atrisinot pilnībā.
Pēc IZM sniegtās informācijas 2015.gadā bērnudārzu rindu samazināšanai paredzēti valsts budžeta līdzekļi 12 174 618 eiro. Saglabājoties esošajam bērnu skaitam, plānots, ka valsts atbalsts līdz 2015.gada beigām tiks izlietots 100% apmērā.
Pamatojoties uz pašvaldību un IZM sniegto informāciju, prognozēts, ka 2015.gada septembrī rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm kopā valstī varētu būt aptuveni 8809 bērni. Tādējādi secināms, ka bērnu skaits, kam netiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, 2015.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu samazināsies par 22%. Rīgā, kur pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības problēma ir visaktuālākā, bērnu skaits, kam netika nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, kopš 2012. gada samazinājusies par 31,92 % jeb no 3518 bērniem līdz 2395 bērniem.
Ministriju sagatavoto informatīvo ziņojumu valdība skatīs otrdien, 8.septembrī.