Pretēji iepriekš solītajam, nākamā gada budžetā atkal nav atvēlēta nauda, kas pienāktos Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidētājiem. Kaut arī bijuši jau vairāki tiesas spriedumi par to, ka šiem cilvēkiem jāmaksā gan vecuma pensija, gan atlīdzība par kaitējumu veselībai, arī turpmāk attiecīgo summu maksās nevis visiem, bet tikai tiem, kas tiesājas, piektdien vēstīja LTV «Panorāma»
«Tas ir nihilisms, un tā ir necieņa pret šiem cilvēkiem,»
tā vēl aprīlī sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kad pēc kārtējā tiesas sprieduma, kas bija par labu Černobiļas avārijas seku likvidētājiem, valsts joprojām atteicās visos līdzīgos gadījumos izmaksāt likumā noteikto. Proti - gan pensiju, gan atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ieskatā jāizvēlas tikai viens no maksājumiem.
Abus maksā tikai tiem, kam uz rokas ir tiesas spriedums.
Labklājības ministrijā toreiz norādīja, ka šim mērķim iepriekš budžetā nav atvēlēta nauda un to atkal mēģināšot prasīt nākamā gada budžeta pieņemšana laikā.
«Tomēr salāgojot budžeta iespējas, priekšlikums netika atbalstīts - tādā tīri finansiālā ziņā. Bet konceptuāli par to, ka izmaiņas ir nepieciešamas, ir atbalsts,» sacīja LM pārstāve Marika Kupče, atzīstot, ka praksē tas nozīmē, ka ar 2016.gadu nekas nemainīsies.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem
nākamgad šim mērķim vajadzētu 2,3 miljonus eiro.
Tomēr Finanšu ministrijā uzsver, ka arī tā pašreizējos apstākļos esot liela summa.
«Liekas, ka šinī brīdī to risinās jautājuma ienākšanas kārtībā, proti, tiem cilvēkiem, kam tiesa ir pielēmusi šo starpību aprēķināt, piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Sistēmiska risinājuma pagaidām nav,» norāda FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens («Vienotība»).
Černobiļas avārijas seku likvidētājs Ivars Kalada, kurš ir viens no tiem, kas savu taisnību pierādījis tiesā, gan vērtē, ka jautājuma atlikšana ir laime nelaimē. Proti, pēc viņa teiktā, arī Labklājības ministrijas piedāvātais risinājums bijis diskutabls. Tas nevis paredzēja tiesās lemto, ka jāmaksā abi maksājumi, bet gan jaunu kārtību, kur kopējā «černobiliešiem» izmaksājamā summa tāpat būtu mazāka. Tāpēc tagad
Černobiļas avārijas seku likvidētāji ies ierasto tiesas ceļu;
daudzi par to konsultējušies ar jau tiesā uzvarējušajiem. Kopumā prasības tiesā varētu iesniegt vismaz pārsimt «černobiliešu».
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur iepriekš vairākkārt cilāts šis jautājums, gan sola, ka pavisam bez risinājuma jautājumu neatstās. «Nu, es varu pavisam atklāti teikt, ka esmu šo jautājumu pārrunājusi ar Ulda Auguļa kungu un, izprotot situāciju, it sevišķi valsts pamatbudžetā, es domāju, ka
2016.gadā mēs ļoti nopietni strādāsim un šos grozījumus arī pieņemsim. Bet, ja nevar 2016.gadā, ir jāvar uz 2017. gadu,»
pavēstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).
Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētāji apsvēruši iespēju vērties arī Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.