Pašvaldības aicina principu «skola tuvāk mājām» attiecināt tikai uz 1.-4.klases skolēniem

Šodien notikušajā Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) darba grupā par jauno pedagogu darba samaksas modeli Jēkabpils novada pašvaldības Izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Elga Ūbele piedāvāja izskatīt iespēju pārskatīt skolu tīkla optimizācijas plānā noteikto principu «skola tuvāk mājām» 1.-6.klasei, tā vietā to nodrošinot tikai 1.-4.klasei.

Ūbele norādīja, ka darba grupā šo aicinājumu pozitīvi uztvēra vairākas pašvaldības. Šāds solis būtu apsverams, lai mazinātu pašvaldības izmaksas, algojot pedagogus, kuriem jāvada «vien pāris stundas nedēļā», viņa skaidroja.

Ūbele sacīja, ka tādā veidā mazās sākumskolās nebūs jāalgo pedagogi, kuriem jāpasniedz, piemēram, vēsture vai informātika. Savukārt šie pedagogi varēs pasniegt lielākās skolās, kur varētu atrasties arī piektās un sestās klases.

Tas būtu racionāli un izdevīgi ne tikai pašvaldībām, bet arī pašiem skolotājiem, kuriem nokļūšana uz vairākām skolām, kur jāvada vien dažas stundas, var arī neatmaksāties.

Darba grupas sēdē apsvērta iespēja noteikt arī minimālo skolēnu skaitu 1.-9.klases grupā. Ūbele norādīja, ka tas varētu būt nepieciešams skolām, kurām ir tikai pamatskolas līmenis, lai izvairītos no situācijas, ka «padsmit skolēniem ir padsmit pedagogi». Tomēr Ūbele uzsvēra, ka tādiem noteikumiem nav jābūt obligāti ieviestiem.

Kā ziņots, valdošā koalīcija iepriekš vienojās izveidot darba grupu Straujumas vadībā, lai turpinātu darbu pie jaunā pedagogu darba samaksas modeļa.

LETA jau ziņoja, ka jaunu pedagogu darba samaksas modeli izstrādā, lai risinātu daudzas pašreizējā kārtībā konstatētas problēmas. Paredzēts, ka modelis vienkāršos un sistematizēs pašreizējo pedagogu darba samaksas un dotāciju piešķiršanas kārtību. Algu pieaugums tiek solīts 70% pedagogu.

Jaunais atalgojuma modelis tiks balstīts uz pieciem galvenajiem elementiem. Pirmais no tiem ir precīzāks skolēnu izglītošanai nepieciešamo stundu skaits. IZM uzsver, ka jaunais modelis precīzāk aprēķina nepieciešamo mācību stundu skaitu un programmu koeficientu un stundu skaits tiek pielāgots mācību programmām.

Otrais elements ir skolēnu un skolotāju skaita proporcija, kas tiek aprēķināta atkarībā no skolēnu skaita skolā. Šajā posmā tiek aprēķināts, cik pedagogu amata vienību, kas katra ir 36 darba stundas nedēļā, nepieciešams skolai atkarībā no skolēnu skaita un mācību programmām.

Trešais elements ir noteikta 36 darba stundu nedēļa. Šajā gadījumā tiktu būtiski mainīta izpratne par pedagoga darba pienākumiem. Lai mazinātu skolotāja darba fragmentāciju un iekļautu apmaksātajā darba laikā visus pedagoga pienākumus, jaunais modelis ir balstīts uz 36 stundu darba nedēļu. Šajā laikā iekļautas gan mācību stundas, gan individuālais darbs un darbs ar vecākiem, gan līdzdalība skolas attīstībā. Darbs tiks plānots gada griezumā. Atbilstoši darba likumdošanai pedagogs pie viena darba devēja var strādāt līdz 40 stundām nedēļā.

Nākamais elements ir mēneša atalgojuma noteikšana atkarībā no vidējā klases lieluma skolā vai skolas lieluma. Vispārizglītojošo skolu skolotājiem alga tiek noteikta atkarībā no vidējā klases lieluma skolā. Atbilstoši vidējam bērnu skaitam grupā noteikts arī pirmsskolas pedagogu atalgojums. Savukārt citu pedagogu amatalgas ir atkarīgas no skolas lieluma vai ir fiksētas.

Pēdējais elements ir lielāks skolēniem pieejamais atbalsta personāla skaits. Jaunais modelis paredz palielināt finansējumu skolu psihologiem, logopēdiem, karjeras pedagogiem un bibliotekāriem. Finansējums atbalsta personālam tiek piešķirts pašvaldībām, balstoties uz skolēnu skaitu to skolās.

Izglītības ministre Mārīte Seile iepriekš informēja, ka jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžetiem.