Pagaidām nav saņemti signāli, ka NATO valstis varētu samazināt iesaisti mūsu drošības garantēšanā, ja Latvija neuzņems papildus bēgļus, tomēr vienlaikus atsevišķas valstis, kas saskaras ar lielāko patvēruma meklētāju spiedienu, varētu sākt īstenot izvairīgāku politiku, sacīja jaunais Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
Bērziņš vērsa uzmanību uz to, ka bēgļu krīze ir Eiropas Savienības (ES) dienaskārtības jautājums, taču tajā pašā laikā lielākā daļa ES valstu ir arī NATO dalībvalstis. Tādējādi, ja Latvijas valdība nevienosies par papildu bēgļu uzņemšanu, atsevišķas ES valstis varētu kļūt skeptiskākas attiecībā uz iesaisti Latvijas drošības stiprināšanā.
Vēstnieks vienlaikus uzsvēra, ka tā ir tikai spekulēšana, NATO 5.pants joprojām darbojas un šādus signālus viņš pagaidām nav novērojis. «Tas [gan] ir tikai minējums, ja mēģinām skatīties kristāla lodē. Protams, Dienvideiropas valstis [ja Latvija atteiktos paust solidaritāti] nebūtu laimīgas,» atzina Bērziņš.
Patlaban NATO valstis vairāk interesējot Latvijas apņemšanās palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP. Bērziņš atklāja, ka pirmdien, kad NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam iesniedzis akreditācijas vēstules, saņēmis atzinīgu novērtējumu par to, ka Latvija apņēmusies nākamgad aizsardzībai atvēlēt 1,4% no IKP. NATO apsveic mūsu lēmumu un uzskata, ka tiek sperti soļi pareizā virzienā, sacīja Bērziņš.
Runājot par bēgļu krīzi, Bērziņš pauda, ka kopumā Latvijai ir izdevīgi uzņemt lielāku bēgļu skaitu. Vienlaikus valstij ir jādomā par iespējamiem drošības jautājumiem un to, kā patvēruma meklētājus integrēt sabiedrībā.
Koalīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA) iebilst pret papildus bēgļu uzņemšanu, kas Latvijai ir jāveic saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu, kuru ceturtdien atbalstīja Eiropas Parlaments.
Savukārt «Vienotības» Saeimas frakcijas sēdē ceturtdien, pārrunājot ZZS un Nacionālās apvienības (NA) paziņojumu par to, ka [šīs partijas] neatbalstīs papildu bēgļu uzņemšanu, tika norādīts uz dramatiskām sekām gan valsts ekonomikā, gan arī drošībā, ja Latvija izvairīsies no solidaritātes un nebūs gatava palīdzēt bēgļu krīzes risināšanā.
Frakcijas sēdē tika minēts, ja Latvijas pozīcija paredzēs to, ka mūsu valsts ir pret jaunu bēgļu uzņemšanu, tiks zaudēti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi, kā arī varētu tikt pārtraukta patrulēšana mūsu valsts gaisa telpā, ko tostarp nodrošina arī Ungārijā, kurā šobrīd ieradušies milzīgs skaits bēgļu.
Iepriekš bija plānots, ka Latvija uzņems 250 bēgļu, tostarp 200 no Itālijas un Grieķijas un vēl 50 no bēgļu nometnēm, kas ir ārpus ES, taču jaunais EK piedāvājums paredz Latvijai uzņemt papildu 526 bēgļus, tātad kopumā Latvijai būtu jāuzņem 776 bēgļi.
Jaunais plāns par patvēruma meklētāju izvietošanu ES valstīs, kas paredzēs kvotu sistēmu, ir jāīsteno obligātā kārtā, trešdien runā Eiropas Parlamentā paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers.
